Oriģinālnosaukums: The Hurt Locker
Valsts: ASV
Žanrs: Grāvējs/Spriedzes/Drāma
Lomās: Jeremy Renner, Anthony Mackie, Brian Geraghty, Guy Pearce, Ralph Fiennes
Režisors: Kathryn Bigelow
Gads: 2008

Par filmu-

Amerikāņu sapieru vienība skaita dienas līdz savas misijas beigām Irākā un neitralizējot bumbas cenšas izdzīvot. Diemžēl, ne visiem veicas un ne visi sagaida misijas beigas.
Seržants Džeimss ierodas bojāgājušā vienības biedra vietā un jau ar pirmajām operācijām izpelnās biedru apbrīnu par savu profesionalitāti un bezbailību.

Uzreiz teikšu, ka piekrītu visiem šīs filmas slavinātājiem un dēvētājiem par labāko kara filmu, kas uzņemta pēdējos gados- filma, kas bez pūlēm notur pie ekrāna visas 131 minūtes. Sliktas/vājas filmas netiek nominētas Venēcijas kinofestivālā uz galveno balvu.

”Sapieris” (The Hurt Locker) režisorei atnesa kārtīgu papildinājumu balvu un nomināciju kolekcijā, lai arī viņas veikumā ir arī vēl pāris ievērības cienīgas filmas (taisnības labad, gan jāsaka, ka pasen dienasgaismu ieraudzījušas) – ”K-19” (lomās Harisons Fords, Liams Nīsons), ”Point Break” (Kianu Rīvzs un aizsaulē aizgājušais Patriks Sveizijs).

Grūti noformulēt par ko tad tā filma īsti bija- vai par vienu sapieru vienību, par vienu sapieri (Jeremy Renner) vai par sapieru dzīvi (un nāvi) Irākā. Katrā ziņā tā ne tuvu nav kārtējā amerikāņu filma, par varonīgajiem ASV zaldātiem, kuri svešā zemē demonstrē savu patriotismu. Drīzāk to varētu nosaukt par spriedzes pilnu grāvēju, kur amerikānisms faktiski nav sastopams. Atzīšos, ka es tikai vienu reizi iefiksēju ASV karoga parādīšanos ekrānā un tas nebija ne tuvu politiski pacilājošs notikums- amerikāņu zaldāti nobijušies bija sabēguši kādā pagalmā un sapieriem pavicināja savu karodziņu caur sētas vārtiņiem, lai redzētu, kur viņi slēpjas. Filmā vispār nefigurēja labie un ļaunie. Nebija runa par ļaunajiem irākiešiem, par labajiem amerikāņiem un miera nešanu. Bija tikai mīnas un sapieri. Cīņa pret mīnām un par savu dzīvību. Bez  politikas un nacionalitātes.

Filmā netrūka ari šaudīšanās, bet uzsvars nepavisam nebija uz to, jo lielākā spriedze bija tajos mirkļos, kad filmā nosacīti nekas nenotika (piemēram, binokļu cīņa tuksnesī).

Sapierī ir viss, kas nepieciešamas labai kara drāmai- ir gan asaras, gan sāpēs, gan drūmā sajūta priekš kam tas ir vajadzīgs un, ka tas nekad nebeigsies. Varētu pat teikt, ka filma ar savu stilu atgādināja tādu kā reālu, aculiecinieka dokumentētu videopierakstu. Kā dienasgrāmatu, kurai ir noteikts lappušu skaits.

Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.