Oriģinālnosaukums: Changeling
Valsts: ASV
Žanrs: Drāma
Lomās: Angelina Jolie, Gattlin Griffith, Michelle Martin, John Malkovich, Michael Kelly
Režisors: Clint Eastwood
Gads: 2008

Par filmu-

Filmas pamatā ir patiesi notikumi, kas norisinājās 1928.gadā. Kristīne ir vientuļā māte, kura viena pati audzina savu dēlu Volteru. Vienu dienu atgriežoties mājās no darba, viņa Volteru vairs neatrod…

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma policija paziņo, ka atradusi Volteru. Atkal redzēšanās prieku Kristīnei aizēno šaubas, ka policija nav atradusi viņas dēlu. Policijas pierunāta viņa dēlu pieņem, bet pēc tam sākas grūtākais- pierādīt, ka viņas dēls ir samainīts.

Uzreiz sākšu ar atzīšanos- laikam šī ir pirmā filma, kurā man sāk patikt Andželīna Džolija. Ne tuvu neesmu viņas fans, bet šajā filmā viņa mani uzrunāja- tīrs un precīzs tēlojums no viņas puses un žēlabaini ieinteresēts skatītājs no otras puses. Stingra un apņēmīga sieviete, kad tādai jābūt un mazliet raudulīgi sabrukusi ar spēļu lāčuku, kad emocijām ir jādod vaļa.

Filma tiešā un brutālā veidā nostāda skatītāju pret 20.gadsimta sākuma nežēlīgo pasauli, kad sievietēm ar tām tiesībām ir pašvakāk, kad policijai ar visatļautību ir tā pavairāk un kad iedzīvotājiem tas viss pamazām nonāk līdz lampiņai. Arī tā laika vide filmā ir nostrādāta līmenī- gan tērpi, gan aksesuāri, gan sadzīviski sīkumi neļāva skatītājam ne uz brīdi sajust, ka te vairs nav trīsdesmito gadu Amerika.

Andželina savu lomu nospēlēja perfekti, arī Malkovičs savu mazo, bet svarīgo un skaļo lomu nospēlēja tikpat pārliecinoši ko negribētu teikt par dažiem tālākā plāna aktieriem. Ļoti gaidīju, ka ļaunā puse būs tikpat ļauna kā tie pastrādātie darbi, bet… neaizvilka līdz tam. Arī policisti, izņemot Arnim Līcītim līdzīgo labo policistu, izskatījās jau nu pārāk pārspīlēti savā glumo poliču ādā.

Filmas baisākā daļa ir tā, ka tas viss ir noticis īstenībā. Baisi, ka tev liek justies neobjektīvai un caur šauru prizmu lūkojošai būtnei, kura pat nav spējīga atšķirt savu bērnu no sveša. Baisi, ka policisti, lai spodrinātu savu pagalam sašmucēto mundieri, ir gatavi tēlot dzeguzes un par katrām varītēm iesmērēt atradeni daudz cietušajai mātei. Baisi, ka esi pamests viens zem lielas smagas mašinērijas….

Vienīgais, prasījās nedaudz izteiktāka mūzika. Filmā bija diezgan daudz dramatisma pilni mirkļi, kur taisni vai prasījās kāds sirdi plosošāks skaņas celiņš apakšā. Nesaku, ka nebija drāma, bet nedaudz prasījās to pasvītrot.

Nobeigumā gribētu piebilst, ka no visas sirds novēlu galvenās lomas tēlotājai Oskara nomināciju pārvērst Oskara saņemšanā. Viņa to ir pelnījusi.

Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.