Oriģinālnosaukums: Салют 7.
Valsts: Krievija
Žanrs: Drāma/ Piedzīvojumi/ Spriedzes
Režisors: Клим Шипенко
Lomās: Владимир Вдовиченков, Павел Деревянко, Александр Самойленко, Виталий Хаев, Оксана Фандера, Любовь Аксенова
Gads: 2017

Par filmu-
1985.gadā PSRS pazaudēja sakarus ar savu bezpilotu kosmisko staciju ”Saļut 7”. Baidoties no tā, ka stacija var nogāzties vai arī to var pārtvert amerikāņi, Padomju savienība ir spiesta reaģēt ātri un sūtīt turp divus pieredzējušus speciālistus.
Abiem kosmonautiem īsā laikā jāspēj ”atdzīvināt” kosmisko staciju un atgriezties uz zemes. Diemžēl ne viss norit kā plānots.

Šobrīd ar Krievijas ”atmiņas filmām” ir diezgan slideni- ir liela iespēja iegrābties uz draņķi gan dēļ propagandas, gan satura. Bet tā mazā piebilde- balstīts uz patiesiem notikumiem, nostrādāja par labu skatīšanai. Lai arī filmas veidotāji pamainīja gan galveno varoņu stāstus, gan viņu vārdus (un gan jau vēl kaudzīti ar visu ko).

Padomju savienībai 1985.gadā kosmosā gadījās ķibele- viņu kosmiskā stacija ”Saļut 7” apklusa un vairs neraida signālus. Tā kā viņiem nav daudz laika, lai apdomātu situāciju, jo pēc dažām nedēļām stacija var sākt zaudēt augstumu un nogāzties uz Zemes- divdesmit tonnas varētu radīt milzīgus postījumus. Nemaz nerunājot par paniku Amerikā, kur uzskatīja, ka uz stacijas varētu būt atombumba.
Sūtot glābšanas misijā divus speciālistus- Vladimiru Fjodorovu un Viktoru Aļohinu, viņi cer glābt staciju vai sliktākā gadījumā to nogremdēt okeānā. Bet kosmosā ir daudz dažādi neparedzēti apstākļi, kuros nākas izlemt ne vairs stacijas glābšanu, bet kurš kosmonauts atgriezīsies uz Zemes.

Pirmais- var atviegloti nopūsties, jo nebija tik traki kā gaidīju. Protams, bija tādas uz sirdi un dvēseli mērķēti kadri, bet, ja atceras, cik tad cilvēks bija mazsvarīgs lielums, tie īpaši neaizķēra. Arī amerikāņu salutēšana ‘’pēdējā brīdī’’ bija tāda pārspīlēta. Bet jāatceras, ka tas ir kino- lai arī atstāsta reiz jau piedzīvotu, tā tomēr ir māksla ar visām atkāpēm un pielaidēm.
Ja vēl ikdienišķas situācijas aktieri nospēlēja pārliecinoši, tad tie ekstremālākie gadījumi bija sanākuši reti samocīti. Un praktiski visiem- sākot no misijas vadītāja, līdz abiem kosmonautiem. Tas ar to apdegšanu vispār bija kā neizdevies blakusprodukts- seja apsvilusi, bet mati kā pēc frizētavas (lai arī štruntīgas).
Stāsts tika izstāstīts, vēsture pastudēta (nācās pēc filmas ķemmēt internetu, lai pats saprastu, ko skatījos), bet emocionāli tas bija viduvējs un sauss atskats uz sarežģītu misiju sarežģītā laikā.

Filmas vērtējums: 5/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.

0