Oriģinālnosaukums: Raid: Redemption/ Serbuan maut
Valsts: ASV/Indonēzija
Žanrs: Spriedzes/Grāvējs
Režisors: Gareth Evans
Lomās: Iko Uwais, Joe Taslim, Donny Alamsyah, Yayan Ruhian, Pierre Gruno
Gads: 2011

Par filmu-
Policijas specvienība saņem uzdevumu ieņemt zināma noziedznieku bosa mitekli- trīsdesmit stāvus augstu augstceltni, kurā ne tikai pajumti raduši virkne noziedznieku, narkotiku laboratorija, bet ēka ir kā cietoksnis- nelūgtajiem ciemiņiem ne tikai grūti ienākt, bet arī grūti izkļūt.

Šo filmu varētu īsi raksturot kā vienkāršu un labu bojeviku. Tā ir kā sirdi sildoša deviņdesmito gadu Honkongas filma, kur daudz šauj un daudz sit. Pēdējo dara skaisti. Pārsvarā.
Filma viesulis.

Filma stāsta par specvienību, kura sava leitnanta vadībā dodas uz daudzstāvu ēku, kuru ne reizi vien ir mēģinājuši ieņemt policisti un konkurējošās bandas. Tā arī nav izdevies, jo ēka ir labi aprīkota lai uzņemtu ciemiņus un turklāt, sagaidot policistus kaut kur ēkas vidū, pa skaļruņiem tiek izziņota vietējiem īrniekiem interesants piedāvājums- ja tiks veiktas aktīvas darbības ”tarakānu” izdzīšanā, tad būs gods, slava un bezmaksas īre līdz mūža beigām. Skaidrs, gribētāju netrūkst un līdz ar to policistu rindas rūk pamatīgi.

Un lai tās rindas rucinātu, no abām pusēm tiek izmantots viss, kas ir izmantojams- naži, mačetes, automāti, gāzes baloni, cirvji, rokas, kājas… vienā vārdā sakot- elle trīsdesmit stāvos.

Kā jau pieņemts labos mordobojņikos, vajag vienu stipru labo un vienu stipru slikto. Abi tādi bija- jaunais policists ar dikti ātrām rokām un viens matainais ļaunais, kurš labāk noliek malā pistoli un izvēdina rokas, nekā vienkārši nošauj.

Tā nevilšus sanāk salīdzināt ar Villisa pirmo cieto riekstu un Nakatami debesskrāpi- arī tur bija savi trīsdesmit stāvi un paliela ņemšanās. Tikai, ja Brūss piegāja šai lietai ar izdomu un humoru, tad ”Reidā” viss ir vienkārši- sit, sit un vēlreiz sit. Gaļas te ir daudz un kinoveģetāriešiem šis kino nav domāts.

Lai arī visi notikumi ir satilpināti vienā ēkā un sižets ir vienkārša kā balta patiesība, tā tomēr ir skatāma filma. Protams, ar nosacījumu, ja jums patīk austrumu cīņas (biezā slānī) un interesanti pasniegti nāves gadījumi. Ja arī nepatīk, tad šo filmu der atminēties, kad būs piegriezies romantiskais kino un radīsies vēlme to atšķaidīt ar kaut ko brutālu.

P.S.
Var noprast, ka šai filmai nākamgad būs turpinājums.

Filmas vērtējums: 8/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.