Oriģinālnosaukums: A Prayer for the Dying
Valsts: Lielbritānija
Žanrs: Drāma/Grāvējs
Režisors: Mike Hodges
Lomās: Mickey Rourke, Bob Hoskins, Liam Neeson, Sammi Davis, Alan Bates
Gads: 1987

Par filmu-
Martins Felons ir Īru republikāņu armijas kareivis, kura ar biedriem vajadzēja uzspridzināt armijas automašīnas. Diemžēl pirmais pa šo ceļu brauca skolēnu autobuss ar skolniekiem…
Martins ir nolēmis aiziet no savas asiņainās pagātnes, bet jaunas pases un naudas vajadzības spiests, uzņemas vēl pēdējo darbu- novākt kādu gangsteri. Diemžēl viņa darbam ir liecinieks- tēvs Dakosta, kuram Martins, pirms policijas nopratināšanas, pagūst izsūdzēt grēkus. Tagad tēvs Dakosta liecināt pret Martinu, bet ar šādu scenāriju nav mierā Martina darba devējs.


Filma ir no tiem senajiem laikiem, kad zāle bija zaļāka, debesis zilākas un Mikijs Rurks nebija ar tik saņurcītu fizionomiju. Arī Laiems Nīsons vēl bija jauns un sprauns. Lai gan pēdējam nebija te īpaši daudz darāmā.

Toties Mikijs Rurks te rāvās vaiga sviedros. Un sanāca viņam pat ļoti pārliecinoši. Mēreni nosvērts tips, kuram skaustu pamatīgi nospiež nejauši izdarītais noziegums, izvairās gan no policijas, gan saviem bijušajiem biedriem un cer tikt brīvībā. Bet brīvība maksā- vēl jāizdara pēdējais darbs, kas sola jaunu pasi, sākuma kapitālu un vienvirziena biļeti uz kuģa. Diemžēl (vai par laimi), darbam ir liecinieks. Šī nejaušā tikšanās gan Martinam, gan mācītājam izmaina abu dzīvi. Ja Martins spēj saskatīt cerību atrast savu miera ostu tēva Dakostas baznīcas tuvumā, tad mācītājam ir jāizdzīvo dilemma, jo grēksūdzē paustais slēdz viņa lūpas kā lieciniekam un viņš pat gribēdams nedrīkst vairs palīdzēt policijai.

It kā jau vēl prasītos virpināt uz priekšu sižeta atstāstu, bet laikam tas jāatstāj paša skatītāja ziņā. Var pačukstēt, ka nekādi īpašie galvu reibinošie pavērsieni te nav gaidāmi, bet to jau var paredzēt pēc filmas sākuma. Viss ir ieturēts labākajās vientuļā cīnītāja tradīcijās- viņš viens ar obrezu pret ļauniem puikām. Un pie reizes aizstāv labos. Jo-viņam pietiek slepkavību. Viņš grib mieru. Mieru savā sirdī un dvēselē.

Vai viņš to saņēma? Ja paskatīsieties viņa sejā, tuvāk filmas beigām, kad viņš apķēris milzīgu, pie baznīcas griestiem pakārto krucifiksu, tad sapratīsiet.

Filma spēja radīt tādu neizskaidrojami suģestējošu noskaņu, kas burtiski pievilka pie ekrāna. Un itin nemaz netraucēja uz ekrāna redzamā, kā lai to pasaka- tā laika kino vienkāršība vai noskaņa.

Filmas vērtējums: 9/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.