Oriģinālnosaukums: The last boy scout
Valsts: ASV
Žanrs: Grāvējs/Komēdija
Režisors: Tony Scott
Lomās: Bruce Willis, Damon Wayans, Chelsea Field, Halle Berry
Gads: 1991

Par filmu-
Džo agrāk bija prestižs un labi apmaksāts darbs, bet šobrīd viņš cīnās ar naudas trūkumu, ģimenes problēmām un paģirām. Kārtējā dzērumu izgulošajā rītā viņam draugs piedāvā vieglu iespēju labi nopelnīt- jāapsargā kāda striptīzdejotāja. Džo priekšlikumam piekrīt un pašam nenojaušot tiek ierauts pasaulē, kuras varenajiem nepatīk ja kāds viņiem stāv ceļā.

Nu nebija man doma rakstīt par šo filmu. Nebija… Kā nekā filma ir neskaitāmas reizes jau redzēta jau kopš jaunības gadiem. Bet pēc noskatīšanās uznāca tāda vēlme padalīties ar kaut ko tik labu, ka velti turēties pretī. Ja nu pēkšņi ir kāds, kurš vēl nav šo filmu redzējis?!

Filma patiešām ir laba- tāds burvīgs astoņdesmito un deviņdesmito gadu miksējums ar bezrūpīgu galveno varoni, kuram galvenais ir iedzert, uzpīpēt un pateikt kādu joku. Parasti- daudz joku. Un parasti joki tiek teikti tad, kad viņš šauj vai arī uz viņu šauj. Viss pārējais viņam ir pilnīgs pofigs.

Un ja vēl tas galvenais jokdaris un šāvējs ir Brūss Vilis, kurš nule kā piešāvis roku gan Cietajos riekstos (1 un 2), gan Hudzonas vanagā, un šāda tipa filmās jūtas kā zivs ūdenī, tad skatītājiem ir laime pilnīga.

Jautri dialogi, tikpat jautri gājieni, šaušana, spridzināšana, ātra braukšana un nāve rokas stiepiena attālumā. Tā ir to laiku kino burvība. Nostaļģija, kas jaunajām filmā vēl tikai jāizcīna.

Protams, ne jau tikai Brūss Vilis ir vienīgais, kas filmu izceļ saulītē, lai to vēl un vēl noskatītos. Liels nopelns ir jaunākajam no brāļiem režisoriem Skotiem, kurš pacenties ielikt šajā filmā visu tā laika kino burvību un vēl jauniņo un puspliko Halli Beriju.
Nez vai kāds uzdrošināsies apgalvot, ka šis nu būtu labākais Tonija Skota veikums, jo nešaubos ka Denzela Vašingtona fani katrā ziņā par labāko Tonija Skota dzīves periodu uzskatīs tieši pēdējās filmas, kur Vašingtonam lomas jau rezervētas, bet tas, ka šī filma viņam ir izdevusies, tam piekritīs gan jau ka visi (ja vien kāds nav zvērināts televīzijas romantisko puņķu gabalu cienītājs).

Nezinu vai daudzi man piekritīs, bet pofigista Džo loma varētu būt Brūču Viļa labākais devums savā kinobiogrāfijā- tik raksturīgi, tik saderīgi, tik dabiski…ka beigās kopā jānodejo džiga.

Ūdens ir slapjš, debesis ir zilas, bet vecenēm ir noslēpumi. Uzspļauj visam.
Žanra klasika.

Filmas vērtējums: 10/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.