Oriģinālnosaukums: The Descendents
Valsts: ASV
Žanrs: Drāma/Komēdija
Režisors: Alexander Payne
Lomās: George Clooney, Shailene Woodley, Amara Miller, Nick Krause, Patricia Hastie
Gads: 2011

Par filmu-
Mets Kings ir ne tikai veiksmīgs jurists, viņš ir arī īpašnieks lielam zemes gabalam Havaju salās, kas interesē daudzus bagātus investorus. Īsi pirms izšķiršanās par zemesgabala pārdošanu Metjū sieva cieš negadījumā un nu viņam jāuzņemas rūpes gan par komā guļošo sievu, gan arī jāatrod kopīga valoda ar abām pusaugu meitām.


It kā jau bilde skaidrāka par skaidru- nule kā saņemtas piecas nominācijas Zelta globusam no kurām divas (pašai filmai un Klūnijam) arī materializējās. Ja piebalso visiem tiem kuri uzskata Zelta globusu, kā priekšvēstnesi Oskariem, tad filmai ”Pēcteči” ir visai lielas cerības tikt arī pie zeltītā vīreļa statujas.

Filmas centrā ir kādas ģimenes drāma- kādā izklaides braucienā sieva izkrīt no motorlaivas un nokļūst komā. Tagad vīram ir ne tikai jādomā par darbu, kā viņš to darīja līdz šim, bet arī jāsāk rūpēties par jaunāko meitu, ko viņš nav darījis pēdējos gadus. Tāpat viņam ir jādodas uz kaimiņu salu pēc vecākās meitas, lai pieņemtu lēmumu- atslēgt savu sievu/māti no dzīvību uzturošā aparāta.

Pamazām ap šo traģēdiju izaug jauni stāsti- tēvs no savas meitas uzzina, ka mātei ir bijis mīļākais, un, ka abas meitas savus vārdu krājumus ir bagātīgi papildinājušas ar tādiem vārdiem un izteicieniem, par kuriem kauns nebūtu pat rūdītākam krievu matrozim.

Mets saprot, ka viņš ar savām abām meitām netiek galā. Viņa nepārtrauktā aizņemtība darbā ir atstājusi pamatīgu robu ne tikai starp laulātajiem, bet arī starp bērniem.

Pēkšņi uzzinātais jaunums par sievas mīļāko, satuvina tēvu ar meitu, kuri nolemj viņu sameklēt. Tālāk, nomainot drāmu ar komēdijas elementiem, parādās neliels detektīvs (ar komēdijas piegaršu). Un pēc tam finiša taisne- bez pārspīlēta dramatisma, bezjēdzīgas runāšanas vai citiem kinoliekumiem. Viss ir tieši tā kā vajag.

Klūnija labā aktierspēle nepārsteidz. Tas viņam izdodas vairāk vai mazāk visās filmās. Patīkami pārsteidza Klūnija varoņa vecākā meita- ieguvusi kārtīgu rūdījumu televīzijas formātā, viņa labi (pat ļoti labi) sevi parādīja šajā filmā- no gražīga skuķa, kura neieredz savu papucīti viņa nodemonstrē gan sirdi sažņaudzošu izmisumu baseinā, gan niknumu paziņojot tēvam par viņas un mātes strīda iemelu. Labi sanāk meitukam.

Arī Roberts Forsters sevi parādīja nīgra večuka lomā, kurš visnotaļ smieklīgi ieliek labo āķi mazmeitas draudziņam (kurš to bija pelnījis).
Jā, un Klūnija kross pie kaimiņiem ar bija traģisma, izmisuma un neliela humora simbiozes paraugs.

Pat ja kāds ir imūns pret visām kino nominācijām, balvām un šūmi ap Oskaru pasniegšanu, šī filma ir jāredz. Dēļ labā režisora darba (kurš jau savulaik ticis pie Oskara kā scenārists), dēļ aktieru labā veikuma, dēļ sirsnības, dēļ Havajas mūzikas un dabas, dēļ nožēlas, dēļ spējas pārkāpt vairakkārt sev pāri un dēļ spējas atrast un nepazaudēt sevi starp nebūt ne vieglajiem pārbaudījumiem.

Filmas vērtējums: 10/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.