filma par latviešu strēlniekiem

Manās rokās nonāca disks ar dokumentālo filmu par latviešu strēlniekiem- ‘’Soģi. Patiesība par latviešu strēlniekiem’’ (Каратели. Правда о латышских стрелках) ko piedāvāja Krievijas televīzija. Nekāda dižā informācija man par šādu filmu nav, tik vien, ka tā ir 2007.gada un režisors ir Genādijs Bikovs (Геннадий Быков).

Kārtīgs latvietis saprot, ka Krievijā tapusi dokumentāla filma par Latviju un latviešiem nav ņemama nopietni (negribu to apgalvot, bet pieredze saka priekšā). Skatīties var, bet secinājumus izdarīt gan laikam nevajadzētu. Viņiem ir sava izpratne par mūsu vēsturi. Lai gan šoreiz vajadzētu teikt, ka mūsu vēsture visnotaļ cieši sasaistās ar viņējo.

No filmas apraksta (tulkojums mans):

Viņi bija 80 tūkstoši. Vidējais vecums- 23gadi. Kāpēc, līdz šim brīdim, runājot par 90 gadus veciem notikumiem revolūcijas laikā, obligāti ir jāpiemin latviešu strēlnieki? Kā tas sanāca, ka šie puiši revolūcijas ceļos atradās pašos atbildīgākajos krustojumos un kādas pēdas viņi atstāja?

Filmas pamatā ir tikai un vienīgi arhīva materiāli. Ir pieejami jauni arhīva materiāli, kas ienes gaismu šajos senajos notikumos. Filmas autori cenšas saprast, kā viņi no karavīriem kļuva par algotņiem un kāpēc tieši viņiem bija lemts apsargāt revolūcijas vadoņus. Tāpat arī šajā lentē tiks stāstīts par 1918.gada 6.jūlija dumpi, kas varēja pilnībā izmainīt Krievijas vēsturi. Reti kuram ir zināms, ka pilsoņu karā pastāvēja ‘’zaļā fronte’’. Cīņā ar vienkāršo ļaužu dumpi, latviešu strēlnieki bija neaizvietojami. Kas šodien ir latviešu strēlnieki, kā viņus novērtē Krievijā un arī Latvijā?…

No apraksta var nojaust, kas būs filmā- latvieši bija kārtīgi, paklausīgi, labi karotāji… un tad panesās- nežēlīgi, asinskāri, slepkavnieciski. Bendes un sargsuņi. Pēc paša Ļeņina pavēles latvieši viņu apsargāja, latvieši apšāva mierīgo ļaužu demonstrāciju, latvieši bija gatavi nogalināt, jo laikā neatnesa pusdienas….

Skatoties filmu, nevilšus rodas sajūta, ka visu revolūcijas ratu grieza latvieši- te piedalījās vienā svarīgā notikumā, te drīz piedalījās jau citā, te vēl ko svarīgu ierakstīja vēstures lappusēs. Vajadzēja nošaut caru un viņa ģimeni? Latvieši aizgāja un nošāva.

Pašā filmā dokumentāli kadri (precīzāk- dokumentālas ainiņas) mijās ar dažādu speciālistu viedokļiem par kādu notikumu- bija dažādi vēstures speciālisti no Krievijas, bija arī Krievijas domes deputāts Viktors Alksnis. Bija arī vēsturniece no Latvijas un vēl kāda strēlnieka mazmeita, kas iestarpināja pāris vārdus.

Viss no malas izskatās pēc precīzas un patiesas vēstures- arhīvs, dokumentāli kadri, vēsturnieku (krievu un latviešu) viedoklis, bet tāpat visas filmas laikā nepamet sajūta, ka te tiek kaut kas kruķīts (atvainojos par izteicienu). Kas man tā liek domāt? Kaut vai tas, ka starp dokumentāliem kadriem pēkšņi parādās kadrs no mākslas filmas (diemžēl, nepateikšu kādas, bet 98% dodu, ka var izšķirt Eduardu Pāvulu. (skat. bildi)).

Tā kā neesmu vēsturnieks, nevaru filmu izlaist caur melu detektoru, bet labprāt uzklausītu mūsu vēsturnieku viedokli. Varbūt kādam ir zināms mūsu pusē tapis dokumentāls veidojums? Tādam es vairāk ticētu.