Oriģinālnosaukums: The Oxford murders
Valsts: Francija/Lielbritānija/Spānija
Žanrs: Spriedzes/Krimināla
Lomās: Elijah Wood, John Hurt, Leonor Watling, Julie Cox, Burn Gorman
Režisors: Álex de la Iglesia
Gads: 2008

Par filmu-

Students Martins iestājas prestižajā Oksfordas universitātē, lai slavena profesora uzraudzībā veiktu sava zinātniskā darba izstrādi. Negaidītu noziegumu virkne, kuru pavada mistisku simbolu un neizskaidrojamu notikumu klātbūtne ierauj abus divus šo slepkavību izmeklēšanā.

Angļu ražotais (līdzražotais), Anglijā notiekošs un Anglijā filmēts- ko gan vairāk krimiķim vajadzētu, lai ieinteresētu skatītāju? Ieinteresēt sanāca, bet arī vilšanās sajūtu sanāca uzdzīt- krimiķa pieteikums skaidrs- angļu stilā ieturēta slepkavība, kuru, ne pārāk attapīgiem policistiem (nebija viņiem iespēju šajos simbolu un loģikas mīklu labirintos būt attapīgiem), piepalīdz risināt vecs un gudrs īgņa, kā arī jauns un gudrs censonis.

Viss būtu labi, ja vien filmas gaita nebūtu līdz riebumam saraustīta- ja vēl pirmā slepkavība un tai sekojošo notikumu gaita būtu daudz maz līmējama kopā, tad jau nākamie gājieni vairāk izskatās pēc izmisuma soļiem, lai kaut kā salīmētu filmu kopā.

Arī filmā iepītie mistiskie simboli un kopš filmas ”Da Vinči kods” nodrāztā frāze par Fibonači skaitļiem drīzāk izskatās pēc lēta augstākminētās filmas pakaļdarinājuma. It kā filma ir pilna ar gudru domu un parastam cilvēkam grūti saprotamu loģismu bārstīšanu, bet jēga no tā nav nekāda. Ne īsti redzams, ka izmeklēšanai tas ir vajadzīgs, ne pašiem aktieriem saprotams- vien sataisa pārspīlēti gudru izteiksmi un mēģina izrunāt savu tekstu. Nepārliecinoši.

Laikam jau skan pārāk puritāniski, bet arī seksa ainas filmā bija liekas- nebija īsti saprotams, kāpēc režisoram bija tās vispār jāiekļauj- tās vairāk izskatījās pēc filmas starpbrīža, jo tās nekādā veidā neiekļāvās, lai arī saraustītajā, filmas gaitā. Laikam no priekšniecības bija uzdevums- lai būtu krimināla filma ar pikantām ainiņām. Kā tas sanāks un vai vajag, tas nav svarīgi- galvenais, lai uzdevums izpildīs.

Ja filmas galvenais uzdevums bija tikai būt, tad jā- tas ir izpildīts. Bet, ja bija mērķis radīt intriģējošu skatāmo ar spriedzes pilniem un noslēpumainiem notikumiem, tad nē- līdz uzdevuma atrisinājumam ir diezgan patālu.

Lai nebūtu tikai negatīvais, tad varu teikt, ka beigas bija ar morālīti. Vienkāršu, triviālu, bet morālīti. Skatīties var, bet prieka par pavadīto laiku būs maz.

Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.