Oriģinālnosaukums: Blade of the Immortal/ Mugen no jûnin
Valsts: Japāna/ Lielbritānija
Žanrs: Grāvējs
Režisors: Takashi Miike
Lomās: Takuya Kimura, Hana Sugisaki, Sôta Fukushi, Kazuki Kitamura, Ebizô Ichikawa
Gads: 2017

Par filmu-
Mandži kādā kaujā nogalina savas māsas vīru un tā dēļ māsa sajūk prātā. Mandži nosolās rūpēties par māsu, bet māsa tiek nonāvēta un asiņainas atmaksas laikā Mandži no ievainojumiem gandrīz nomirst, bet viņu izglābj kāda burve, kura Mandži ievainojumos ievieto asins tārpus, kas sadziedē jebkuru ievainojumu un ļauj dzīvot mūžīgi.

Takaši Mīkes filma likās kā radīta austrumu cīņu baudīšanai un nemaz nelikās būtiski ne filmas pamatā esošā manga, ne tas, ka tā ir režisora simtā filma. Likās, ka būs vienkārša austumu kaušanās filma. It kā jau bija ar, bet…. bet tā noskaņa un kauju ainas pārspēja visas cerības. Vienu gan uzreiz brīdinu- tā ir pamatīga gaļas filma. Un tas vēl ir maigi sacīts.

Mandži jārūpējas par savu māsu, bet kādā brīdī viņš viņu izlaiž no acīm un māsa tiek noslepkavota. Lai arī pretinieku ir simts reizes vairāk, Mandži visus nogalina, bet pēdējā divkaujā ar šo kaujinieku vadoni viņš gūst nāvējošu ievainojumu. Viņš būtu gājis bojā, bet kāda burve viņu izglābj- ielikusi Mandži brūcē asins tārpus, viņa padarīja Mandži nemirstīgu- tārpi ātri sadziedē jebkuru ievainojumu.
Pēc piecdesmit gadiem Mandži palīdzību lūdz kāda jauna meitene Rina, kura ir ļoti līdzīgi viņa māsai. Rinas ģimene ir noslepkavota un viņa alkst atriebības. Ticēdamas, ka palīdzot Rinai, viņš būs noņēmis no sevis nemirstības lāstu, Mandži nolemj palīdzēt meitenei.

Jau filmas pirmajās minūtēs bija pamatīgas zobencīņas. Man jau likās, ka varēšu rakstīt par filmu, kur sākumā tiku pie galvenās un asiņainākās kaujas. Te nu bija- šī kauja bija sīkums. Un tādi ”sīkumi” filmā bija daudz. Protams, ”sīkums” salīdzinoši ar filmas beigu kauju. Pati filmas gaita bija divkauja pēc divkaujas, asinis pēc asinīm, līķīši pēc līķīšiem. Bet! Bet viss bija ne tikai glīti iepakots (lasi- kaujas māksla bija ekselenta un katra cīņa labi parādīta), bet arī labi iederīgs. Un ne mazākā mērā šķebīgi. Viss likās tik skaisti, labi un dabiski.

Ja nemetas pumpas no asiņainiem skatiem un ļoti pie sirds iet austrumu cīņas ar zobeniem (cirvjiem, šķēpiem, durkļiem, sirpjiem,….), tad filmu ļoti iesaku. Kaut kas līdzīgs kā citai redzētai Takaši Mīkes filmai ”13 slepkavas”, tikai vēl par kārtu labāk.

Filmas vērtējums: 10/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.