Oriģinālnosaukums: Мы из будущего
Valsts: Krevija
Žanrs: Piedzīvojumi/Fantastika/Drāma
Lomās: Данила Козловский, Дмитрий Волкострелов, Владимир Яглыч, Андрей Терентьев, Екатерина Климова, Борис Галкин
Režisors: Андрей Малюков
Gads: 2008

Par filmu-

Četri jaunieši apbraukā Otrā Pasaules kara cīņu vietas un veicot izrakumus meklē kara trofejas, kuras tālāk pārdod kolekcionāriem. Vienā šāda izrakuma reizē, trofeju pēddziņi nejauši atrok blindāžu, kurā dokumentu lādē starp papīriem atrod četras karavīru apliecības. Viņiem par lielu brīnumu, tās ir viņu apliecības- ar viņu vārdiem un fotogrāfijām. Domādami, ka vainīgs ir grādīgais dzēriens, viņi steidz uz ezeru nopeldēties, lai kļūtu skaidrākas galvas. Iznirstot viņi saprot, ka nokļuvuši 1942.gadā un pa vidu karošanai ir jāmeklē iespēja nokļūt atpakaļ nākotnē…

Sākšu uzreiz ar pateicību koko par ieintriģējošo filmas aprakstu, kura dēļ es arī iekļāvu šo Krievijas kinodarbu savā skatāmo darbu sarakstā.

Filma ir vienkārša un sirsnīga, ar tādu kārtīgu krievu dvēseli iekšā (jau filmas sākumā izskan standarta jautājums- ”Ты где водку покупал, ублюдок?!”). Ir gan apspēlētas kara ainas, gan iepītas mūsdienu jaunatnes pamācošas domas, gan romantiskas jūtas. Gandrīz vai kā padomju laiku kara filmās- ir karš, varoņi un viņu liktenīgās sievietes. Protams, nedaudz mūsdienīgāk, jo puikas taču ieradās ciemos no nākotnes.

No filmas biju gaidījis nedaudz lielāku jautrību, lai arī smieklīgu momentu tur netrūka. Likās, ka laika ceļotāju kvartets, pēc neliela apjukuma pārvarēšanas (nav joka lieta attapties īstā kara laukā un saprast, ka atpakaļceļa biļete nebūt nenāks viegli) ienesīs frontes līnijā ko vairāk no sava laikmeta, ne tikai mūziku (muzikālais priekšnesums bija tīri labs). Diemžēl, laika pelde galvenajiem varoņiem lika apjukumu saglabāt vēl labu laiku un pazuda tā tikai epizodiski, kad bija jāizkaujas vai jāizmet kāda jautra frāze. Žēl, bet četrdesmit otrā gadā esošie bija galvas tiesu pārāki par galvenās lomas kvartetu. Pat medmāsiņas lomas atveidotāja, būdama grūtniecības sestajā mēnesī, spēja parādīt ja ne labāko, tad vienu no labākajām kara laika māsiņām, kāda kino ir redzēta.

Laikam pateicoties klāt pieaicinātajam kanādiešu specefektu un triku meistaram Džonam Attardam (John Attard- Gladiators, Lara Krofta- kapeņu izlaupītāja), filmas kara ainas bija tik vizuāli baudāmas- sprādzieni, kritieni, šāvieni un suņa mammas pieminēšana.

Ja ir vēlme pēc jautras un piedzīvojumiem bagātas kara filmas un apnikuši amerikāņu piedzīvojumi Tuvajos Austrumos, tad šī ir filma, kas var izglābt jūsu kinovakaru. Vēl tik pieminēšu, ka filmai ir uzņemtas vēl divas daļas- televīzijas versija ar dažiem kadru iestarpinājumiem un nākamā gada janvārī paredzēta pirmizrāde šīs filmas varoņu jauniem piedzīvojumiem, nu jau 1944.gadā.

Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.