Oriģinālnosaukums: Melnais 47.
Valsts: Īrija/Luksemburga
Žanrs: Vēsturiska/Drāma
Režisors: Lance Daly
Lomās: James Frecheville, Hugo Weaving, Stephen Rea, Freddie Fox
Gads: 2018

Par filmu-
Fīnijs dezertē no britu armijas, lai atgrieztos mājās. Te viņš uzzina, ka viņa radi ir gājuši bojā gan no angļu tiesas, gan no bada- visu salu ir aptvēris Lielais bads un īri cieš trūkumu. Tikmēr angļu aristokrāti, kuri sagrābuši zemes, nedomā rūpēties par trūkumcietējiem.
Fīnijs nolemj atriebt visiem, kuri bija vainīgi viņa mātes un brāļa nāvē.

Filma nav tas pareizākais ceļš, lai uzzinātu un iepazītu kādu vēsturisku notikumu, bet reiz pa reizei noder arī šāda pieeja. Vismaz man bija jaunums gan Lielais kartupeļu bads Īrijā, gan tas, kā viens no iemesliem īru aizceļošanai no salas, gan arī fakts, ka viena maza infekcija kartupelī spēj iznīcināt trešdaļu no visiem salas iedzīvotājiem. Protams, kādā brīvākā laikā būs jāpalasa vairāk par šo.

Fīnijs atgriezies no armijas mājās un viņš uz soļa sastop nabadzību un trūkumu- lauki iznīkuši un īri dzīvo badā. Daudzi mirst un daudzi spiesti zagt, lai pabarotu savus bērnus. Pieķertiem viņiem spriež ātru tiesu- katorga vai pakāršana. Jo angļu tiesneši nevēlas ķēpāties ar īru zemniekiem. Tāpat par viņiem neliekas ne zinis angļu aristokrātija, kura sagrābusies zemes un visu ražu izved uz Lielbritāniju, neskatoties uz to, ka vietējie zemnieki mirst.
Nāve piemeklē gan Fīnija māti, gan brāli, kuru pakar. Tāpat, no angļu kungu darbošanās, mirst Fīnija brāļa sieva ar bērniem. Redzot visu šo netaisnību, Fīnijs nolemj atriebties visiem pārdarītājiem un te viņam noder armijā apgūtās prasmes.
Angļi ir spiesti viņam pa pēdām izsūtīt kādreizējo viņa cīņubiedru, lai noķertu un sodītu Fīniju.

Var jau būt, ka par šo īru sāpīgo tēmu ir kaudzēm filmu, bet es tā uz sitienu nevaru atcerēties vai kādu esmu redzējis un vai tā man ir patikusi. Šoreiz patika un gan jau vēlāk atcerēšos, bet ne tik daudz aktierspēles vai stāsta dēļ, cik tieši atmosfēras nopelna dēļ- tāds dubļaini pelēcīgi padrūms fons ar noskrandušiem ļaudīm fonā un bezspēcībā sakostiem žokļiem. Vienīgos atzinīgos vārdus varu veltīt galvenās lomas tēlotājam- viņam izdevās labi parādīt tēlu. Protams, pietrūka tēlam kur izvērsties, jo stāstam ik pa laikam patika pārmest kūleņus un kaut kā šķībi pagriezties, bet līdzjušanas emocijas aktieris paņēma teju uzreiz.
Pēc filmas noskatīšanās, bija sajūta, ka tas viss ir tapis ne mākslas dēļ, bet tikai, lai parādītu šādu vēsturisku faktu un aktieriem šis stāsts nav jāaizēno. Vismaz manā gadījumā tas savā ziņā nostrādāja- ar interneta palīdzību izglītojos gan par īru Lielo badu, gan kartupeļu infekciju, gan to, kāpēc īriem bija tik mazi zemes pleķīši. Par to žetons.

Filmas vērtējums: 7/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.