Oriģinālnosaukums: Dans la maison
Valsts: Francija
Žanrs: Spriedzes/Drāma
Režisors: François Ozon
Lomās: Fabrice Luchini, Ernst Umhauer, Kristin Scott Thomas, Emmanuelle Seigner, Denis Ménochet
Gads: 2012

Par filmu-
Jauna mācību gada sākumā, literatūras skolotājs pamana, ka viens klases skolniekam ir rakstnieka talants. Tikai viņa izvēlētā sacerējuma tēma ir mazliet neparasta- savdabīga lūriķa piegājiens ar turpinājumiem. Pamazām skolotājs ar savu sievu, kura arī labprāt lasa vīra skolnieka darbus, tiek ievilkti šī jaunā rakstnieka darbā.


Neesmu lasījis ne spāņu dramaturga Huana Mejorga sarakstīto lugu ”Zēns no pēdēja sola” pēc kura uzņemta šī filma, ne arī pirms skatīšanās zināju uz ko eju. Vienkārši ļāvos mierīgam franču kinovakaram. Aha, te tev nu bija! Franči ta bija, bet ar mierīgumu bija tā pašvakāk.

Proti, ja vēl filmas sākums liecināja, ka viss būs pa mierīgo, tad jau tuvāk vidusdaļai nākas noprast, ka šeit var sagaidīt visu ko- seksu, kaušanos, nāvi vairākos veidos un vēl šo to.

Nedaudz pusmūžam pāri esošs franču literatūras pasniedzējs, kuram pašam ar rakstīšanu jaunības dienās nevedās, pamana, ka no viņa jaunajās klases ir viens audzēknis, kuram ir ķēriens. Viņam ir ķēriens ne tikai salīdzinot ar citiem skolniekiem, jo spēja ieintriģēt pat savu skolotāju ar viņa sievu. Jo sacerējumi bija ne tikai ar ieintriģējošu ”turpinājums sekos”, bet bija arī kā padziļināts vuārista vērojums par kādu pavisam reālu un it kā normālu ģimeni. Ģimeni, kura pašam skolniekam tā īsti nebija un viņš ar viltu spēja iekļūt mājā, kuru sēžot uz soliņa tās priekšā novērojis visu vasaru.

Viss, normālās ģimenes mājā pieredzētais un izliktais uz sacerējuma papīra liek skolotājam sasparoties un visādi palīdzēt savam skolniekam. Un te vairs nevar runāt tikai par literāra rakstura palīdzību.
Jo arī skolotājs ir iekšā. Iekšā mājā. Caur sacerējumu un azartu. Vai arī azarts ir tāpēc, ka viņam ir trāpījies talantīgs skolnieks, ar kuru var realizēt savus nepiepildītos rakstnieka sapņus? Diez vai.
Drīzāk jau tā ir vēlme būt gan rakstniekam, gan lasītājam vienlaicīgi un visādi censties ietekmēt gan pašu rakstītāju, gan aprakstīšanas objektus.

Varbūt tas viss izklausās mazliet perversi un slimi, bet gan filmas atmosfēra, gan visi aktieri spēja uzburt tik azartisku atmosfēru, ka, lai arī cik nelūriķīgs skatītājs būtu, viņam tāpat būs interese lūrēt tālāk. Jo Fransuā Ozons ir tik meistarīgi novilcis pieļaujamās robežas, kuru pārkāpšana vai pat novirzīšanās no tās līdzi paraus veselu seku lavīnu.
Kā beigās teica skolnieks- atceries, iekļūt var jebkurā mājā.

Filmas vērtējums: 10/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.