Oriģinālnosaukums:Груз 200
Valsts: Krievija
Žanrs: Drāma/Spriedzes
Lomās: Agniya Kuznetsova, Aleksei Poluyan, Leonid Gromov, Aleksei Serebryakov, Leonid Bichevin
Režisors: Aleksey Balabanov
Gads: 2007

Par filmu-

1984.gads, Padomju savienības Krievija. Provinces pilsētas nomalē notiek nežēlīga slepkavība un tajā pat naktī no diskotēkas pazūd augsta ranga partijas biedra meita. Slepkavības vaininieks tiek ātri atrasts, bet meiteni atrast neizdodas…

Esmu pārliecināts, ka ļoti daudz Latvijas kinoskatītāji pazīst šo režisoru no tādiem populāriem gabaliem kā ”Brālis”, ”Brālis2”, ”Karš”… pavisam desmit filmas ir šī režisora kontā. ”Krava Nr:200” ir vienpadsmitā. Visas iepriekšējās desmit es neesmu redzējis, bet droši vien nekļūdīšos, ja teikšu, ka pēdējā ir sanākusi visšausmīgākā. Visbriesmīgākā, visšausmīgākā, visšokējošākā, vis…. Īsāk sakot- šī filma ir jāredz. Tik piebildīšu, ka šīs nav … hmmm… parastas šausmas, kur no zārkiem lien ārā tārpu noēsti tipiņi vai pakaļ dzenās santehniķis ar motorzāģi. Te ir reālas šausmas, kur uz pelēkā nomales pilsētas fona un apkārtējo cilvēku vienaldzības, notiek tādas darbības, kas pat klīniskā nāvē dusošajam liks vēderam sažņaugties pirmsvemšanas spazmās. Nez vai kādu no skatītājiem šie kadri atstās vienaldzīgu. Šausmas, niknums, pretīgums, naids… nezinu, kas vēl te iederētos, bet emocijas būs, to garantēju.

Filmas sākums nemaz neliecināja, ka tepat, aiz stūra, ir gaidāms tāda emocionālā pote. Jo garlaicīgajā provincē vienīgā izklaide ir pamestā ūķī esošā jauniešu disene un vienīgais negadījums ir ceļā noslāpušais zaparožecs. Pēc tam jau pamazām piezogas nojauta, ka ar zupas ēšanu un spriešanu par Dieva esamību (protams, jāiedzer arī ir) nepietiks. Ir jūtams, ka no maisa spiežas laukā īlens, kas turpmākajos kadros durstīs ne pa jokam. Nezinu, kur režisors to visu atrada vai redzēja, bet līdz kaut kam tādam vienkārši neaizdomājas. Tik šausmīgas lietas laikam tikai pati dzīve mēdz piespēlēt. Manuprāt, ja meitenēm šādu filmu parādītu, tad nez vai viņas kādreiz dotos vienas pašas kaut kur vēlu vakaros pastaigāt.

Padomju sistēmas sabrukums un visapkārt valdošais bezcerīguma apjukums filmai piešķir īpašu gaisotni, un tajā esošie šausmu gājieni darbojas kā īpaši stiprs garšas pastiprinātājs. Brīdinu- var kārtīgi apsvilināties.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.