Oriģinālnosaukums: Wargames: The dead code
Valsts: ASV
Žanrs: Drāma/Spriedzes
Lomās: Matt Lanter, Chuck Shamata, Maxim Roy, Nicolas Wright
Režisors: Stuart Gillard
Gads: 2008

Par filmu-

Valdības veidotais superdators Riplija piedāvā uzspēlēt pilsētu iznīcināšanas spēli un šādi tā ķer un iznīcina iespējamos teroristus. Šo spēli nolemj izmēģināt arī jauns students un tā rezultātā viņš uzreiz nokļūst gan valdības, gan superdatora redzeslokā. Viņa vienīgā iespēja izdzīvot ir bēgt un censties iekļūt superdatorā, lai to apstādinātu un atgūtu savu dzīvi.

Var jau būt, ka pirms piecpadsmit, nu varbūt desmit gadiem šī filma būtu interesanta un skatītājam ar šausmām liktu domāt par datora kontrolētu dzīvi, bet, priekš mūsdienās uzņemtas filmas, šādu rezultātu var dēvēt par nelietīgu rīcību pret skatītāju. Līdz šim jau ir neskaitāmas filmas ar streikojošiem lieldatoriem, bet reti kura no tām ir spējusi sevi parādīt daudz maz kvalitatīvi. Šī filma to nav spējusi. Vēl tik disketēm vajadzēja filmā figurēt, lai varētu teikt, ka filma bija uzņemta tālajā ’95 un tik tagad plauktos atklāta un nolemta palaist tautiņās.

Nezinu, kāda režisoram bija doma par kārtējās datoru kontrolētas dzīves filmas uzņemšanu, bet pie izpildījuma un vismaz par kapeiku labāka scenārija varēja piestrādāt. Filmā tā arī nesagaidīju nevienu spriedzes cienīgu momentu, nerunājot nemaz par acu ņirbošu datoru urķēšanu. Visi lauri par pasaules glābšanu pienākas puišelim, kurš nevar uzlauzt pat savas kursa biedrenes paroli, bet bez mazākās piepūles apmuļķo superdatoru, kas spēj mierīgi izdomāt kā nogalināt sev netīkamus darbiniekus un kontrolēt videonovērošanas kameras citās valstīs.

Filma vairāk bija pilna ar nepatīkamām vilšanām, nekā ar labas (pietiktu par ar pieticīgas) izklaides elementiem, tāpēc grūti kādam to ieteikt. Ja nu vienīgi tad, kad nav ko darīt.

Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.