Oriģinālnosaukums: The book of Eli
Valsts: ASV
Žanrs: Piedzīvojumi/Grāvējs/Drāma/Spriedzes
Lomās: Denzel Washington, Gary Oldman, Mila Kunis, Ray Stevenson, Jennifer Beals, Tom Waits
Režisors: Albert Hughes, Allen Hughes
Gads: 2010

Par filmu-

Pēc vispasaules kara un ekoloģiskas katastrofas, Amerika ir pārvērtusies par tuksnešainu klajumu par kuru klejo daži izdzīvojošie un dažādas bandas. Tiek meklēts ēdamais, drēbes, tīrs ūdenis un… grāmatas.
Pa šiem ceļiem uz rietumiem dodas Īlaija- vientuļš gājējs ar savu misiju. Ceļojot viņš nonāk pilsētā, kurā valda Karnegi.

Šī man ir jau otrā filma pēc kārtas (tuvākajās dienās būs filmas Ceļš/ The Road apskats) par drūmo nākotni. Savā ziņā pat nedaudz līdzīgas un tas nav tikai par kopējo tematiku- pasaule savā ziņā ir gājusi bojā un drūmajā vidē eksistē daži gājēji, kas iet uz sev vien zināmu galamērķi un cenšas izvairīties no apkārt klīstošajiem bandītiem.

Īlaija (Denzels Vašingtons) ir vientuļnieks, kura galamērķis ir kaut kur Amerikas rietumos. Visa viņa iedzīve ir tas, kas mugurā un mugursomā. Protams, lai izdzīvotu šajā skarbajā pasaulē, kur zagļi, laupītāji un kanibāli (ar ēdienu pagrūti, bet cilvēki ir visvieglākie medījumi). Mugursomā visvērtīgākais ir grāmata ar krustu uz vāka. Šo pašu grāmatu izmisis meklē Karnegi (Garijs Oldmens), kurš, ar saviem rokaspuišiem, pārvalda pussagruvušu pilsētu. Viņš saprot, ka grāmata palīdzētu viņam kļūt vēl varenākam, bet… visas grāmatu grāmatas bija iznīcinātas kara laikā. Un nav nevienas grāmatas, kas spētu pateikt priekšā tos vārdus, kuros ieklausītos ļaužu masas. Izņemot Īlaija grāmata.

Patika filmas nostāja, ka netiek izskaidroti nekādi nebūtiskie sīkumi- kas par karu, kas par katastrofu, kas par iemeslu… vien palicis Īlaija, kā mesija, kurš seko vārdam un savai ticībai. Viņam nevajag ne GPS, ne karti, ne arī palīdzību. Viņa arsenālā ir ticība un apbrīnojama spēja rīkoties ar šaujamiem un duramiem instrumentiem.

Piebildīšu uzreiz grāvēju cienītājiem- šaušana un duršana būs, bet tas uz filmas fona ir pavisam nenozīmīgi. Visa pamatā ir ticība augstākam. Nekādi jautājumi, nekādas atbildes. Vien sīki, garāmejot, tiek atbildēts par debesu atvēršanos un gaismu no augšas. Pārējais ir katra paša fantāzijā.

Cepuri nost abu galveno aktieru priekšā- gan labais, gan ļaunais tēls apbūra. Pārējie filmā bija vairāk vai mazāk statisti, jo tā īpaši atmiņā nepalika. Toties filma iespiedās atmiņā. Liekas, ka uz ilgāku laiku.

Nedaudz sajūsma noplaka filmas finišā, jo nekādi nesanāca pieņemt visu to reliģiozo patosu. Nedaudz pa daudz. Bet, lai nebūtu uz sliktās nots jāliek punkts, tad varu vēlreiz noņemt cepuri filmas mūzikas priekšā- tā ieaijāja filmā kā laba šūpuļdziesma pirms miega. Un dikti patika asprātīgais risinājums beigās ar grāmatu.

Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.