Oriģinālnosaukums: The perfect sleep
Valsts: ASV
Žanrs: Grāvējs/Spriedzes/Drāma
Lomās: Anton Pardoe, Roselyn Sanchez, Patrick Bauchau, Peter J. Lucas, Anthony Dilio
Režisors: Jeremy Alter
Gads: 2009

Par filmu-

Viņš atgriezās. Atgiezās, lai satiktu savu mūža mīlestību un stātos pretī veselai karaļvalstij. Viņu nebaida ne pretinieka pārspēks, ne tas, ka viņi agrāk bija mīļi un tuvi. Viņam ir spēks. Viņam ir ideāls sapnis.

Ja man kāds lūgtu izstāstīt filmas notikumus, tad labākā gadījumā varētu paraustīt plecus un pateikt, ka filma ir jāredz. Jāredz, jo tās lielākā vērtība ir pati filmas noskaņa- drūmi pelēcīga, bet tajā pat laikā krāšņa. Ar labi ģērbtiem krievu mafijas tipiem, kuru stils nedaudz atgādināja kaut ko no 20.gs sākuma kriminālo elementu drēbju skapja, un kuru sejas, tāpat kā galvenajam varonim, ir kā kaltas no pelēka granīta.
Tā arī filmas laikā (un pat pēc filmas noskatīšanās) nav skaidrs vai tas, ko redzu ir galvenā varoņa sapnis vai arī tā ir īstenība, kas mijas ar sapni- tie viņa aizkadra monologi ar ekrāna pelēcīgo toni uzbur patiešām sapņainu gaisotni. Šajā gaisotnē pilnībā tiek ievilkts arī skatītājs un nav svarīgi vai viņš ir izpratis slēptos filmas vēstījumus vai arī viņš tikai spēj vērot melni pelēcīgos kadrus ar dažu elementu izcelto spilgtumu (asinis un Roselyn Sanchez). Protams, būs arī jāredz drūmā gaisotnē sistie un galinātie (grāvējs ar atriebības elementiem kā nekā), bet te man gribētos nomierināt vājo nervu īpašniekus- lai arī cietsirdīgi un brutāli, bet ar māksliniecisku piegaršu. Varbūt pat varētu patikt.
No tēliem, neskaitot galveno atriebīgi noskaņoto, man acīs iekrita dakteris. Nezinu cik humoristiska loma bija paredzēta dakterītim, bet man viņš atstāja jautra tēla iespaidu. Nez vai drūms tips varētu savam upurim, pārgriežot artēriju, notupties blakus un kā no medicīnas grāmatas skaidrot kas tika pārgriezts, kā viņš jūtas un kā jutīsies pēc īsa brīža, t.i., kā viņš nomirs. Pie reizes vēl izskaidro, ka viņa spēks un kaušanās māksla nav neko vērta, jo mazais skalpelītis ar mazu iegriezumu miesā ir spēcīgāks. Tādu pašu pirmsnāves minilekciju dabūja vēl pāris sliktie, līdz Mūks (galvenais varonis) viņu apsauca, ka pietiek niekoties. Varbūt nedaudz slimi izskatās, bet šī epizode nedaudz pavilka uz smaidu.
Šī ir filma, kuru es ieteiktu noskatīties visiem un visām, kuriem un kurām apnikuši standartizētie grāvēji ar ātro aizmiršanas faktoru. Te, pēc noskatīšanās, paliks ilgāks nospiedums atmiņā.
Un vēl- ieklausieties galvenā varoņa tekstos- manuprāt, daži (daudzi) ir visnotaļ sakarīgi.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.