Filma- Ideālais vīrietis.
Oriģinālnosaukums: Un homme idéal
Valsts: Francija
Žanrs: Spriedzes
Režisors: Yann Gozlan
Lomās: Pierre Niney, Ana Girardot, André Marcon, Valéria Cavalli, Thibault Vinçon
Gads: 2015
Par filmu-
Metjū grib kļūt par rakstnieku, tikai viņa darbus neviena izdevniecība nevēlas izdot. Nejauši viņa rokās nonāk Alžīrijas kara veterāna dienasgrāmata un izlasot Metjū nenoturas kārdinājumam to pārrakstīt un uzdot kā savu darbu. Sekojošie galvu reibinošie panākumi un slava nes līdzi arī tumšo pusi- ne tikai nespēja uzrakstīt nākamo darbu, bet arī pirmās grāmatas noslēpums, kas draud tikt atklāts.
Francūži, uzrunājošs filmas reklāmas video un vēl stāsts par grāmatu ar noslēpumu. Skaidrs, ka filma prasīties prasījās tapt noskatīta. Un jāsaka, ka trilleris ir izdevies godam- skaidrs, ka puikam ātrā un nepelnītā slava radīs problēmas, bet tā intriga jau ir tajā kā viņš spēs šīs problēmas atrisināt. Ja vispār spēs.
Metjū ir lieli sapņi un vēlēšanās, bet viņam ar šo sapņu realizēšanu neiet, tik vien kā saņem atteikumus no neskaitāmām izdevniecībām- nevienai no tām neliekas viņa darbi izdošanas vērti. Tāpēc Metjū turpina savu ikdienas darbu- krāvējs, vācējs un sētnieks. Laikam tā varētu apzīmēt to, ko viņš dara. Vienā dienā viņam ir jāiztīra no visām mantām kāda nesen miruša īrnieka dzīvoklis. Vienkārši viss ir jāizved uz atkritumiem, jo onkulis dzīvojis viens un arī nomiris viens.
Kārtojot mantas kastēs un maisos, Metjū atrod īrnieka dienasgrāmatu par Alžīrijā pavadīto kara laiku. Tā kā pašam neizdodas neko cienīgu piedāvāt izdevniecībām, tad Metjū nolemj pārrakstīt šo dienasgrāmatu un uzdot par savu darbu. Panākumi seko viens pēc otra- slava, prēmijas, intervija, skaista un bagāta sieva…. Likās, ka nu tik būs un pārtērētais overdrafts bankā un iztērētais izdevēja avanss par jaunu grāmatu tik tāds sīkums vien ir. Gan jau. Bet te uzradās kāds, kurš zina rūpīgi glabāto Metjū noslēpumu par pirmo grāmatu.
Līdzīgs stāsts bija filmā ”Vārdi”, tikai šoreiz francūži pacentās uztaisīt tādu skaudrāku un sāpīgāku stāstu par to, ka meliem īsas kājas un pinoties tālāk var sapīties vēl vairāk. Un katra izvēle un darbība rada veselu virkni izvēles un darbības, kurās aizvien mazāka iespēja paliek kaut ko izvēlēties. Līdz beigās ir jāizdara viena izvēle, kas nebūt nav tā, uz kuru Metjū bija tiecies.
Labs trilleris un labi attēlots jaunā rakstnieka slidenais ceļš uz slavas virsotnēm, kas vienā mirklī var pārtapt par slidkalniņu uz leju.
Filmas vērtējums: 8/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
No vienas puses varu piekrist – profesionāli nostrādāts un skatāms trilleris, ko varētu novērtēt ar 7/8 ballēm no 10 (es liktu 7), kas spētu kalpot par lielisku izklaidi piektdienas (sestdienas) vakaram – turklāt šo filmu var droši skatīties kopā ar sievām un draudzenēm – patiks arī viņām, taču no otras puses, – man šī filma (un tās scenārija pavērsieni) atsauca atmiņā “Talantīgo misteru Ripliju” … tāpēc tā īsti “nepavilkos” to skatoties(..) Bet … ja jau esmu šeit iegriezies (tīri sakarīgs blogs), un iesaistījies sarunā par franču trilleriem, tad pēdējais, kas pašam patika -, ja runājam tieši par Francijas produkciju – ir nu jau tālajā 2001. gadā uzņemtais “Lasi no lūpām” (“Sur mes levres”), ko režisējis Žaks Odiārs (vēl pirms savas pasaules slavu ieguvušās skarbās cietuma drāmas “Pravietis” uzņemšanas). Labi izstāstīts stāsts par kādu apzinīgu biroja cacu ( 35 gadīgu “pelēko peli”, kas valkā adītas jaciņas un ir iecienījusi zempapēžu kurpes), kas strādā par sekretāri lielā celtniecības kompānijā, spiesta pieciest kolēģu ņirgāšanos, un vairs īsti labi netiek galā ar saviem darba pienākumiem (veidojas papīru kalni), jo bez dzirdes aparāta ausī neko nedzird (viņa gan runā, un spēj lasīt no lūpām – lieliska Emanuēla Devo kurlās jaunkundzes lomā), un, lai kāpinātu savu darba ražīgumu – spiesta pieņemt sev darbā palīgu (stažieri – sekretāres asistentu), un kas gan to būtu domājis – viņas izvēle krīt uz tikko no cietuma iznākušu (par laupīšanu atsēdējušu) 25 gadīgu “bandjuganu” (lielisks Vensāns Kasels ambicioza ekscietumnieka lomā), un šie absolūti atšķirīgie īpatņi ne tikai iedraudzējas, un palīdz atrisināt viens otram “sīkas” problēmas (līdz šim neizdarīgā sekretāre nu uzņemas “saskaņot viedokļus” un “apvārdot” biznesa partnerus un municipāļus, lai atgrieztu rosību pāris būvlaukumos), bet – un te jau notikumi sāk attīstīties pavisam interesanti – pēc ilgas kurlās jaunkundzes pierunāšanas, tomēr izšķiras aplaupīt vietējos mafiozi, kas tikko krietni papildinājuši savu kasi, jo jaunkundze spēj lasīt no lūpām … taču pa kluso nočiept naudu rūdītiem rīkļrāvējiem nav nemaz tik viegli – vienmēr kaut kas var noiet greizi …
Šis ir labs franču kino plašai skatītāju auditorijai – kādas 7 balles, taču tīri pieklājīga izklaide brīvam novembra vakaram. Tas nu tā – izlēmu iekomentēt.
Paldies par komentāru un paldies par ieteikumu. Mēģināšu kādā brīvā brīdī noskatīties.
No savas puses varu ieteikt- Ne le dis à personne (http://www.baltaisruncis.lv/blogs/filma-nesaki-nevienam/). Laikam jau es varētu ieteikt visas franču filmas (ar maziem izņēmumiem), pārāk jau patīk viņu kino. Droši vien bērnības trauma (fantomasi, rišāri, de finesi, u.c.):)