Filma- Franču tranzīts.

Oriģinālnosaukums: La French
Valsts: Francija/ Beļģija
Žanrs: Spriedzes/ Krimināla
Režisors: Cédric Jimenez
Lomās: Jean Dujardin, Gilles Lellouche, Céline Sallette, Mélanie Doutey, Benoît Magimel
Gads: 2015

Par filmu-
Pjērs Mišels tiek jaunā amatā un nu viņam jācīnās pret vienu no lielākajiem narkotiku karteļiem Francijā, kuri jau vairākus gadu ļoti veiksmīgi tirgo narkotikas Francijā un ved tās uz ASV.
Pjērs Mišels pēc pirmajām neveiksmēm, saprot, lai sasniegtu rezultātus, viņam ir jāmaina taktika.
Filma balstīta uz patiesiem notikumiem.

Lai arī stāstam mazliet pietrūka asumiņa, tā tomēr ir ļoti laba un tos laikus parādoša filma. Septiņdesmito gadu gaisotne bija jūtam a it visā- kostīmos, mašīnās, mūzikā, bakenēs… Ar baudu pavadītas divas stundas.

Viss sākās ar to, ka Pjērs Mišels tiek paaugstināts amatā- viņam nav vairs jānoņemās ar nepilngadīgajiem narkomāniem un viņš tagad var cīnīties ar lielajiem un varenajiem narkotiku tirgotājiem, kuri jau vairākus gadus piekopj nelikumīgus rūpalus, bet policijā par viņiem neviens neko prātīgu nezina. Tad nu Pjērs ar pamatīgu azartu raujas un pamazām viņš tiek uz priekšu un ar savu centību viņš sēj paniku narkotiku tirgoņu rindās. Tie vairs negrib sadarboties ar galveno un grupējuma iekšienē notiek šķelšanās. Protams, tas noved līdz pamatīgām asinīm. Pamazām Pjērs atklāj, ka ne viss un ne visi ir tik balti kā liekas sākumā un viņa atklājumi ne tuvu nesajūsmina augsti stāvošus ierēdņus.

Filma nedaudz uzjundīja seriālu ‘”Astoņkājis”, bet tas laikam vairāk dēļ laika, kad notikumi risinājās. Un arī te mafija bija tāda nedaudz neuzkrītošāka- vairāk izskatījās pēc saujiņas labu draugu, kurus vieno kopīgs nelikumīgs rūpals. It kā galveno mafiozo gribēja pasniegt kā lielu un ļaunu, bet man viņš vairāk izskatījās tāds mīksts un pūkains. Un bišķīt nervozs. Īsti nebija cienīgs pretinieks labajam policijas tiesnesim (filmā figurēja, ka Pjērs Mišels ir tiesnesis, bet laikam viņiem tur cita kārtība, jo viņš ļoti aktīvi piedalījās izmeklēšanā un slikto tvarstīšanā).

Kā jau sākumā minēju- filmai pietrūka kaut kas no šaušanas, pakaļdzīšanās, asas vārdu pārmaiņas. Kas tāds, kas nedaudz paātrinātu filmas kustību. Bet, laikam tie patiesie notikumi, uz kā filmai balstīties, bija tādi, kādi viņi bija un ar to jāsamierinās. Visādi citādi- filma bija ļoti atmosfēriska un reālistiska. Un, kas būtisks- ar ļoti labu nobeigumu.

Tiem, kuriem patīk labs [franču] policistu kino un ģībst no frančiem, nevajadzētu ignorēt šo filmu. Protams, arī pārējie nebūs vīlušies.

Filmas vērtējums: 8/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.