Oriģinālnosaukums: La mécanique de l’ombre
Valsts: Francija/ Beļģija
Žanrs: Spriedzes
Režisors: Thomas Kruithof
Lomās: François Cluzet, Denis Podalydès, Sami Bouajila, Simon Abkarian
Gads: 2016

Par filmu-
Djuvāls jau kādu laiku ir bezdarbnieks un apmeklē anonīmo alkoholiķu sanāksmes. Savulaik viņš bija grāmatvedis lielā uzņēmumā, bet tika atlaists. Kopš tā laika viņš meklē darbu, bet nesekmīgi. Līdz kādu vakaru viņam piezvana nepazīstams kungs un piedāvā vieglu darbu un labu samaksu- Djuvālam kasetēs ierakstītās sarunas ir jāpārraksta uz papīra.
Djuvāls savu jauno darbu veic apzinīgi, bet drīz vien viņš saprot, ka viņa jaunais darba devējs ir tieši iesaistīts dažādos politiskos skandālos un noziegumos, kas saistīti ar prezidenta vēlēšanām Francijā. Un tā kā viņš, pārrakstot noklausītās sarunas, ir šo notikumu liecinieks, tad, neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma, viņa pakalpojumi nebūs vajadzīgi. Tāpat kā viņš.

Franču filmas var skatīties bez īpaša iemesla, jo reti kad sanāks vilties. Un ja sanāks, tad vismaz būs kāds prieks par aktierspēli, stāstu vai noskaņu. Bet var jau būt, ka man vienkārši līdz šim ir veicies ar izvēli.
Šoreiz ne tikai franči-es-ģībstu bija pie vainas- arī galvenās lomas tēlotājs bija tas, kurš lika noticēt, ka filma būs izdevusies.

Djuvālam strādāja grāmatvedības uzņēmumā un kādu pēcpusdienu viņam šefs palūdza uz rītdienu sagatavot papīrus par kādu partneri. Djuvāls lielā steigā visu nakti rāvās, bet pie rezultāta netika- pārāk jau liels bardaks valdīja kolēģu sagatavotajos dokumentos. Viņš tika atlaists un arī alkohols tālākiem plāniem pārvilka svītru. Pēc kāda laika, Kad Djuvāls bija cītīgi apmeklējis anonīmo alkoholiķu saietus, viņš centās arī tikt pie kāda darba, bet visur saņēma atteikumus. Līdz kādu vakaru viņam piezvanīja kāds noslēpumains kungs un piedāvāja salīdzinoši vienkāršu darbu- pārrakstīt noklausītās sarunas no audiokasetēm uz papīra.
Tā kā Djuvāls bija bezizejā, viņš piekrita. Un viņu nemulsināja ne jaunā darba devēja untumi, ne noslēpumainība. Bija vajadzīgs gan darbs, gan nauda.
Drīz vien, klausoties ierakstītās sarunas, Djuvāls saprot, ka viņa darba devējs ir tas, kurš vāc kompromitējošu informāciju un nogalina politiskos sāncenšus. Un tā kā Djuvāls dzirdējis sarunas, par viņu interesi izrāda gan noziedzīgā pasaule, gan drošības dienests.

Arī šoreiz galvenās lomas tēlotājs Fransuā Kluzē nelika vilties- viņa tēlojums bija vairāk kā pārliecinošs un skatītājam ne mirkli neliek šaubīties par viņa tā brīža stāvokli- vai tas būtu pārbīlis, bezcerība, šausmas vai kāds romantisks zibsnis. Un viņam nācās iznest ļoti lielu emociju gammu, jo īsā laika sprīdī viņš tika izvilkts cauri tādai gaļasmašīnai, no kuras pat sagatavoti cilvēki juktu prātā. Kur nu vēl grāmatvedis, kuram lielākais pārdzīvojums līdz šim ir bijis nepareizi sakārtoti dokumenti.
Arī pārējie aktieri turēja līdzi godam. Tāpat arī stāsts. Skatītājam tik atliek iekārtoties krēslā ērtāk un gaidīt atrisinājumu, kurš, lai arī nesola nekādus pārsteigumus, ļauj izgaršot to mazā cilvēka bezcerības stāvokli un vēlmi noturēties pie salmiņa.
Laba filma par vienkāršā cilvēka nonākšanu tumšo darījumu pusē un mēģinājumu izdzīvot bezcerīgās situācijās.

Filmas vērtējums: 8/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.

0