Oriģinālnosaukums: Angels and demons
Valsts: ASV
Žanrs: Krimināla/Drāma/Spriedzes
Lomās: Tom Hanks, Ewan McGregor, Ayelet Zurer, Stellan Skarsgård, Pierfrancesco Favino
Režisors: Ron Howard
Gads: 2009

Par filmu-

Simbolu pazinējam profesoram Lengdonam palīdzību lūdz Vatikāns- kamēr notiek jauna pāvesta vēlēšanas un baznīca ir zem liela sabiedrības spiediena, tiek nolaupīti četri kardināli. Visas pazīmes liecina, ka atgriezies sens baznīcas pretinieks- organizācija Illuminati, kas sola nogalināt ik pēc stundas vienu kardinālu un pusnaktī noslaucīt no zemes virsmas Vatikānu.

Jau otrais ekranizācijas gabals no Dena Brauna grāmatu plaukta- gandrīz vai varētu teikt, ka turpinājums filmai ‘’Da Vinči kods’’. Tas pats profesors (Toms Henks), tā pati baznīca, tie paši simboli. Un tā pati skraidīšana pa apkārtni un mēģinājumi interpretēt simbolus tā, lai tiktu uz pēdām tam, kurš ar uzlabotiem krāsns kruķiem iededzina uz krūtīm senus simbolus.

Šoreiz, atšķirībā no Da Vinči koda, filmas veidotāji ir pacentušies nedaudz atkāpties no literārā darba pārkopēšanas un varētu pat teikt, ka tas filmai ievelk vienu no tās retajiem plusiņiem. Laikam iepriekšējā bēdīgā pieredze, lika uz ekranizāciju paskatīties nedaudz radošāk un šur tur izņemt, šur tur pielikt, lai galarezultāts sanāktu interesants gan grāmatu lasījušajiem, gan arī vēl neizlasījušiem.

Var jau būt, ka vārds ‘’interesants’’ iepriekšējā teikumā bija pārlieku stiprs priekš šīs filmas, jo gala beigās tur ir tīri pamaz tā, ko varētu saukt par interesantu. Filma ir kā ātrvilciens, kas uzņēmis ātrumu joņo caur Vatikānu- no punkta A uz punktu B, tad pauze ar mazu kursu mākslas vēsturē un tad atkal tālāk uz nākamo punktu- tur maza klope ar mākslas vēstures turpinājumu un atkal skrējiens. Vienveidīgi un paredzami. Nebiju domājis, ka pasaules mazākās valsts ietvaros ir tik ilgi jāpārvar tas attālums, lai pirms katras jaunas stundas sākuma sāktu stresot, ka nevar paspēt.

Katrā ziņā skatītāji, kuri izlasījuši grāmatu ‘’Eņģeļi un dēmoni’’ un atzinuši to par gana aizrautīgu, filmai šādu aizrautību nez vai varēs piedēvēt. Var jau būt, ka skan pārāk subjektīvi, bet lielu vainas daļu būtu jāuzņemas galvenās lomas atveidotājam (T.Henks), jo viņš nekādi neatbilst profesora tēlam. Pretēji varētu teikt par Vatikāna kambarsulaini (J. Makgregors), kurš savu tēlu pasniedza pārliecinošā līmenī (līdz piezemēšanās kadram).

Laikam par sižetu nevajadzētu lieki runāt, jo var pārkāpt labo priekšā neteikšanas toni. Vienīgi gribētu vērst uzmanību uz to, ka bez specsagatavošanās (grāmatas izlasīšanas) skatītājam būs neiespējami saprast kāpēc ļaunais tēls darīja to, ko viņš izdarīja. Filma ne tuvu to nepasaka, lai gan beigu cēlienā tas prasījās.

Prasījās arī kāds azartiskāks vai pat pārsteidzošāks gājiens no filmas veidotāju puses, jo pārgājienu no vienas baznīcas līdz otrai, slikti tēlojošu tipu pavadībā, ne tuvu nevar nosaukt par interesantu. Tā vien liekas, ka filma nemaz necenšas sacensties popularitātē ar savu literāro priekšgājēju un skatītājam vairāk noderēs tikai kā fona gaisma popkorna vai čipsu trauka tukšošanai.

Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.