Oriģinālnosaukums: Nine queens/ Nueve reinas
Valsts: Argentīna
Žanrs: Drāma/Krimināla/Spriedzes
Režisors: Fabián Bielinsky
Lomās: Ricardo Darín, Gastón Pauls, Leticia Brédice, Ignasi Abadal
Gads: 2000

Par filmu-
Marko ir profesionāls naudas izmānītājs- savas dzīves laikā viņš ne tikai ir apšmaucis netos veikalus, kafejnīcas un vecas sieviņas, bet arī gandrīz visus savus kolēģus un ģimenes locekļus. Tagad liktenis viņu saved kopā ar sava amata brāli iesācēju Huanu un vērtīgajām deviņām karalienēm…

Ja meklējiet jaunus kinohorizontus, tad tieši šis Argentīnas kino varētu nākt tieši laikā- filma ir apbrīnojami viegla un tikpat apbrīnojami skatāma. Tāds kā detektīvs, tāds kā žuļiku virtuves apvienojums visnotaļ glīti sanākušā filmā.

Ar birku ”Argentīna” man bija nolikta (jau sen atpakaļ ieteikta) filma ”Karančo” (Carancho) un ”Aura” (El aura), bet sanāca, ka ”Deviņas karalienes” pasteidzās pirmās. Nezinu vai iepazīšanās ar argentīniešu kino tā ir pareizā secība, bet to jau redzēs vēlāk.

Atgriežoties pie filmas ”Deviņas karalienes”- filmas sākums it nemaz neliecina par to, kādas būs beigas. Pieļauju domu, ka filmas iznākumu tā īsti neviens arī nezinās līdz kamēr tās beigas sāksies.

Kādā mazā veikalā Marko, kurš ir profesionāls žuļiks (par prastu zagli viņu īsti nesauksi), pamana kā iekrīt viņa amata brālis Huans. Ātri noreaģējot, viņam izdodas Huanu atbrīvot un viņam tiek piedāvāts paspēlēt ”augstākā līgā”, kur iespējas lielākas un likmes augstākas. Tā teikt- apmācīs jauniņo savās profesionālajās gudrībās.

Jāatzīst- arsenāls viņam ir tīri glīts un dienas laikā nauda nāk. Līdz vienā brīdī uzrodas vecs Marko paziņa, kuram veselības likstas liedz paveikt savu mūža darbu- pārdot bagātam kolekcionāram marku bloku ar deviņām karalienēm. Bet Marko ir tāds tips, kuram vairs nekas nav svēts- ne draugi, ne ģimene, ne amata brāļi un viņu kodekss. Bet viņam nepieciešama palīdzība, lai izmantotu savas dzīves lielo iespēju- deviņas karalienes…

Viss pārējais vairs nav jāzina, jo filma ir baudāma ne tikai ar labu aktieru spēli, bet arī ar savu noslēpumaino scenāriju- skatītājam ir ļauts minēt un mocīties neziņā līdz pašām filmas beigām, jo aktieri nevienā brīdī neparāda, kas mūs sagaida aiz stūra. Bet stūru ir daudz.

Vēl, pirms ierastā finiša, kur parasti savelku galus ar frāzēm ”iesaku” vai ”mazāk iesaku”, es tikai paslavēšu vienu no galvenās lomas tēlotājiem Ricardo Darinu. Viņam šajā filmā viss sanāca tik dabiski un nepiespiesti, ka papildināju savu Argentīnas kino sarakstu vēl ar dažām viņa filmām- ”The secret in their eyes” (2009.gadā saņemts Oskars, kā labākā ārzemju filma) un ”XXY”.

Un jā, ierastais finišs- iesaku. Patiešām iesaku, jo šī filma ir labs piemērs, kā ar mazu (tikai 1,5mlj amerikāņu naudas) budžetu var uztaisīt patiešām ļoti labu kino.

Filmas vērtējums: 9/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.