Oriģinālnosaukums: The Wrestler
Valsts: ASV
Žanrs: Drāma
Lomās: Mickey Rourke, Marisa Tomei, Evan Rachel Wood, Mark Margolis, Todd Barry
Režisors: Darren Aronofsky
Gads: 2008

Par filmu-

Rendijs ”Tarāns” Robinsons ir astoņdesmito gadu reslinga zvaigzne. Tagad, pēc 20 gadiem, viņš ir vecs un traumas liek par sevi manīt. Pēc infarkta un ārstu rīkojuma pārtraukt sacensības viņš mēģina dzīvot parasta strādnieka dzīvi- strādā veikalā, pamazām mēģina izlīgt ar savu ilgi neredzēto meitu un nodibināt attiecības ar nedaudz pavītušu striptīza dejotāju. Bet viņa īstā dzīve un īstā ģimene tomēr ir reslings.

Absolūti no kājām (krēsla vai dīvāna) nost gāzošs gabals ar Mikiju Rurku galvenajā lomā. Jā, to pašu Džonu no 9 ½ nedēļām, to pašu Džeimsu no Savvaļas orhidejas, to pašu Hārliju Deividsonu…. jā, to pašu 80to gadu romantisko (labi, labi- H.Deividsons nebija gluži romantisks tips) filmu galveno varoni ar glīto sasuku un viltīgo smīnu sejā. Šeit nav ne sasuka ne smīns. Šeit ir darba kolēģu un skarbās dzīves sists tips, kuram uz ķermeņa ir vairāk rētu nekā galvā labu atmiņu. Kurš sapnī redz to, ko jau piedzīvojis, bet joprojām turpina sapņot. Kuram pie sienas esošās vecās bildes atgādina jaunību un slavu un kurā viņš alkst kādreiz atgriezties.

Ar visām četrām piekrītu tiem, kuri apgalvo, ka Tarāns (M.Rurks) šajā filmā ir patiešām lielisks. Pārliecinošs un patiess tēlojums noteikti viņu noliek uz Oskara pretendentu augstākā pakāpiena un nedomāju, ka daudzi būtu vīlušies par šo faktu. Venēcijas festivālā šī filma jau nopelnīja galveno balvu- Zelta lauvu.

Katrā ziņā Tarāna veikums šajā filmā manī radīja vēlmi noteikti savā skatīšanās blociņā piefiksēt vēl divas filmas, kurās viņš piedalījās aizvadītajā gadā- ”Killshot” un ”The Informers”. Nojauta un ”Cīkstonis” saka, ka varētu sanākt labs kino baudījums.

Pārsteidza ne tikai filmas galvenā varoņa izcilais tēlojums, bet arī fakts, ka filmēšana tika pabeigta nieka trijos mēnešos. Man tas liekas pārsteidzoši maz priekš labas filmas, bet var jau būt, ka laba komanda ar labu sagatavošanās procesu var paveikt brīnumus. Vēl runājot par sagatavošanos- lai labāk iejustos savā lomā, M.Rurkam talkā nāca savā laikā titulēts reslinga cīkstonis Afa Anoia. Droši vien daļa no uzslavām par Tarāna pārliecinošo sniegumu pienākas arī viņam.

Filma nedaudz atgādina dokumentālu kino, jo kamera visu laiku seko (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē) Mikijam un skatītājam liek justies, ka viņš patiešām ir. Ir bijis. Ir izgājis visam tam cauri un perfekti par šo gājumu pastāsta saviem skatītājiem. Pastāsta taisni un precīzi, bez apkārtceļiem un gariem apcerējumiem.

Un filmas beigas (žēl, ka labais tonis prasa mēli turēt aiz zobiem) bija oga. Oga, kas katram garšos savādāk. Tāpat kā pati filma- garšos labi, bet pēcgaršas sajūtas būs katram savādākās, bet tās nebūs sliktas vai nepatīkamas.

Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.