Oriģinālnosaukums: The Way
Valsts: ASV
Žanrs: Drāma/Piedzīvojumu
Režisors: Emilio Estevez
Lomās: Martin Sheen, Deborah Kara Unger, James Nesbitt, Yorick van Wageningen, Emilio Estevez
Gads: 2010

Par filmu-
Amerikāņu dakteris saņem skumju ziņu- pārgājienā pār Pirenejiem ir gājis bojā viņa dēls. Viņš dodas uz Franciju, lai savāktu sava dēla mirstīgās atliekas.
Ierodoties Francijā dakteris saprot, ka viņa pienākums ir turpināt dēla iesākto pārgājienu- Svētā Jēkaba ceļu.

Šo filmu pilnīgi droši var saukt par pārpārēm pozitīvu emociju devēju. Gan skatoties, gan pēc noskatīšanās prāts un dvēsele priecājas par redzēto. Un nav acis iepletušam jāstāsta par specefektiem vai sarežģītiem sižeta līkločiem. Nē, viss ir vienkārši un mīļi. Filma ar dvēseli. Un pie reizes ar patīkamu vizuālu pastaigu pa ainaviskām vietām.

Un ja vēl sabiedrībā ir četri kolorīti tēli no dažādām pasaules valstīm, tad nav ko piebilst- bauda miesai un dvēselei.

Vecmeistars Martins Šīns parāda, ka spēks kaulos ir gana, lai nebūtu ne grama švakāks par saviem (nedaudz) jaunākiem ceļabiedriem. Un viņi visi kopā spēja parādīt, ka katram ir tas smagais krusts, kurš jānes līdz galam. Un nav svarīgi kas tiek runāts un stāstīts citiem- patiesais iemesls ir jāmeklē dziļāk.

Lai jūs nemulsina mana filosofiskā apcerēšana par filmas dziļo domu. Tā nav kāda depresīva kinolente, par pašnāvnieciski noskaņotiem dīvaiņiem, kuri nejauši satikušies garā skautu pārgājienā. Drīzāk to varētu nodēvēt par piedzīvojuma filmu ar komēdijas pārlējumu.

Netrūkst ne dziļu domu un piedūrošu citātu. Un tajā pat laikā ir iemesls smaidam. Gluži dabiski izvilinātam.

Noskatieties, lai pavērotu saskanīgu aktieru spēli. Noskatieties, lai redzētu labus dabas skatus. Noskatieties, lai labi pavadītu laiku. Galu galā- noskatieties, lai būtu redzējuši labu filmu. Emocijas būs gana patīkamas, lai mierīgi pievērtu acis uz dažām sīkām detaļām, kas citreiz būtu nedaudz pabojājušas kopiespaidu.

Filmas vērtējums: 9/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.