Oriģinālnosaukums: Journey to the Center of the Earth
Valsts: ASV
Žanrs: Piedzīvojumi/Fantastika/Spriedzes
Lomās: Brendan Fraser, Josh Hutcherson, Anita Briem, Seth Meyers, Jean Michel Paré
Režisors: Eric Brevig
Gads: 2008

Par filmu-

Profesors Trevors saņem sava pazudušā brāļa personīgās mantas, starp kurām atrodas arī grāmata ar viņa piezīmēm uz malām. Nojaušot, ka tās varētu būt norādes, Trevors ar brāļadēlu dodas uz norādīto vietu Īslandē, lai sameklētu savu brāli. Bet ceļojums Īslandē nebeidzas, tas tur tikai sākas- ceļojums uz Zemes centru, kur acīm paveras neredzēta pasaule ar visiem tās iemītniekiem.

Pirms kāda mēneša noskatījos šāda pat nosaukumu televīzijas filmu un nekas cits neatlika, kā lielas vilšanās iespaidā šūpot galvu un nodomāt- lielāku Verna daiļrades noplicināšanu laikam bija grūti paveikt. Izrādās, ka ja ne lielāku, tad vismaz tādā pašā līmenī, tikai ar papildus specefektu glazūru, to var paveikt.

Šai filmai nav absolūti nekas, kā tikai visur izslavētais 3D un dažbrīd (visu laiku) tā vien liekas, ka filmas sižets tiek virzīts uz priekšu tikai tā, lai būtu kur iespraust kādu 3D efektiņu (skatītājiem taču jāliek piemirst, ka viņi skatās filmu- lai bauda efektus). Ja izslēdzam 3D, tad nevaram īsti atrast pogu ar ko ieslēgt sižetu- saraustīts un bezmērķīgs tas skatītājiem liek pielekt no krēsla un uzsaukt- Eu, kāpēc fizikas likumi tika izslēgti?! Kad sāksi meklēt brāli?! Kāpēc tikai viens dinozaurs skraida apkārt? Un vispār- kā n-tos kilometrus zem zemes varēji uztvert kabatas tālrunim zonu?

Var jau klusiņām apsaukt un teikt- sēdi un skaties! Tev taču ir 3D brilles uz acīm un jēgu izslēdzošā ķivere uz galvas. Vairāk neko šī filma no tevis neprasa. Nav taču jādomā filmā par fiziku, par to, ka galvenais varonis no zinātnieka-sausiņa pēkšņi paliek par bezbailīgu ēdājaugu iekaustītāju un dinozauru ievilinātāju lamatās.

Īsāk sakot- vienkārša filma, kur bez Freizera pajolīgā zinātnieka ir arī specefekti.

Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.