filma- ”Bury my heart at Wounded Knee”

Oriģinālnosaukums: Bury my heart at Wounded Knee
Valsts: ASV
Žanrs: Vesterns/Drāma
Lomās: Aidan Quinn, Adam Beach, J.K. Simmons
Režisors: Yves Simoneau
Gads: 2007

Par filmu-

Filma vēsta par Amerikas mežonīgo rietumu kolonizāciju un indiāņu cīņu par savām tiesībām. Kauja pie Wounded Knee bija pēdējā lielākā bruņotā sadursme starp siu cilts indiāņiem un ASV armiju.

Man, kā padomju laikos augošam puišelim, ar vesterniem vairāk asociējās serba Goijko Mitiča tēlotās indiāņa filmas, kur nelietīgos bālģīmjus manīgie un veiklie indiāņi nolika pie vietas. Laikam tie bija mani pirmie soļi vesternu pasaulē un atmiņā palicis, ka indiāņi savas cīņas uzvarēja. Ja ne vienmēr uzvarēja, tad vismaz cīņas vietu atstāja neuzvarēti. Šī filma parādīja savādāku ainu, jo te nebija īsti ierastais vesterns ar daudz kovbojiem un iespaidīgām pistoļcīņām. Šeit drīzāk prasītos apzīmējums- mākslinieciska filma ar dokumentālu piegaršu, jo vairāk tika aplūkots Amerikas pamatiedzīvotāju sūrais un grūtais liktenis, kad ar viltu un spēku iebrucēji piespieda indiāņus pamest viņu svētvietas un ierastos medību laukus. Pietika tikai virsaitim pieskarties rakstāmspalvai, kad indiāņi pazaudēja tiesības atrasties viņu apdzīvotajās teritorijās un tika pārvietoti uz rezervātiem. Tos virsaišus, kuri pretojās, mēģināja pārliecināt ar spēku- ar modernākiem ieročiem apgādātie amerikāņu karavīri bez īpašas piepūles tika galā ar indiāņu pretošanos.

Filma lieliski parāda indiāņu traģisko likteni, viņu cīņu par tiesībām dzīvot brīvu dzīvi, medīt savvaļā bizonus, nevis šaurā aplokā izlaistu teļu. Atrasties tur, kur simtiem gadu atradušies viņu senči, nevis tikt deportētiem uz rezervātu. Turpināt būt brīviem, nevis pārtikt no žēlastības dāvanām ko piedāvā valdība.

Šī ir viena no tām retajām filmām, kuras personāžus es neuztvēru kā aktierus, bet drīzāk kā parastus cilvēkus, kuri izskatījās, ka tiešām būtu izjutuši un piedzīvojuši visu to, ko viņi mums mēģina parādīt. Parādīt tik pat smeldzīgu un tik pat jūtīgu stāstu, kāds tas bija deviņpadsmitā gadsimta beigās, kad amerikāņi pret indiāņiem izturējās tikai un vienīgi kā traucēkļiem.

Un nevajag brīnīties, ka jūtīgāks skatītājs filmas beigās var tikt saraudināts.

Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.