Oriģinālnosaukums: Bohemian Rhapsody
Valsts: Lielbritānija/ ASV
Žanrs: Biogrāfiska/ Drāma
Režisors: Bryan Singer
Lomās: Rami Malek, Lucy Boynton, Gwilym Lee, Ben Hardy, Joseph Mazzello
Gads: 2018

Par filmu-
Fredijs Merkūrijs 1970.gadā pievienjās grupai Smile un nedaudz vēlāk grupa tika pārsaukta par Queen. Sekoja strauji panākumi gan izdodot albumus, gan dodoties koncertu turnejās. Slodze un radošo personību nesaskaņas ietekmēja grupas dalībnieku attiecības- kādu laiku grupa bija izjukusi, bet grandiozais Live Aid koncerts bija iemesls, lai Queen atgrieztos uz skatuves. Un viņi to paveica spoži.

Jau sen biju nolēmis šo filmu neskatīties. Gluži vienkārša iemesla dēļ- negribēju sabojāt iespaidu par grupu, jo bija pārliecība, ka īstais stāsts noteikti tiks pārveidots un pielāgots filmai, ne otrādi. Un viss tiks aizlāpīts ar fantastisko Queen mūziku.
Bet cilvēks ir vājš un vēl vājāks tas paliek, kad visapkārt filma tiek cildināta un balvota. Tāpēc ieslēdzu skepsi uz mazāko, piesardzību uz lielāko un lūkojos uz stāstu.

Fredijs mācījās koledžā un piestrādāja lidostā. Kādu vakaru viņš devās uz studentu klubu klausīties koncertu un pēc koncerta devās pie mūziķiem piedāvāt paša sacerēto dziesmu. Tā kā grupa tajā vakarā palika bez solista, tad viņa vietu ieņēma Fredijs.
Grupa tika pārsaukta par Queen un kādā studijas ierakstā viņus pamanīja lielas izdevniecības producents, kuram iepatikās grupas mūzika. Tālāk sekoja darbs pie albuma, koncerttūres un vēlākā vēlme Fredijam uzsākt solokarjeru, kas teju vai izjauca grupu.
Vēlāk viņi apvienojās, lai uzstātos grandiozā labdarības kopkoncertā Live Aid.

Vispār jau īstais stāsts tika pielāgots filmai. Un filma tika lāpīta ar Queen mūziku. Bet … Bet redzot šo stāstu var saprast, kāpēc tas tika darīts. Nesaku, ka filmas veidotāju lēmums bija pareizs- grozīt faktus un parādīt Merkūriju tādu, bet viņu izvēle sanāca gandrīz vai spīdoša. Filmas atmosfēra bija ievelkoša un varēju ļauties pierunāties, lai mani pārliecina viss redzētais- gan Fredija kaprīzes, gan kokaīna ballītes, gan Mērijas pieķeršanās, gan dziesmu rašanās no iedvesmas brīža līdz studijai.
Ik pa laikam acīs gan dūrās tie nenostrādātie sīkumi, kurus filmai, atvēzējoties vēlmē uz augstākajiem apbalvojumiem kinoindustrijā, manuprāt, nevajadzēja atstāt (piemēram, Mērijas sausie mati negaisa laikā). Arī tās štampu vietas prasījās mazliet viltīgāk pasniegtas. Bet tam visam gribētos atmest ar roku tieši dēļ piemeklētajiem aktieriem- Rami Maleks vispār bija fantastisks. Tur pat nav īsti ko piebilst- var redzēt, ka aktieris savā lomā ielicis visu un nokopējis no oriģināla teju visu, ko vajadzēja, lai skatītājiem nevajadzētu šaubīties, ka tas nav Fredijs. Vēl ļoti pie sirds gāja Braeina Meja atveidotājs- viņam viss sanāca tikpat pārliecinoši kā Malekam. Pēdējais iepriekš bija redzēts seriālā Mr.Robot un jāsaka, ka pieradums viņu redzēt mazliet uzkumpuša hūdijā tērpta hakera lomā bija tik pierasta, ka Bohēmista rapsodijā redzētais aktieris bija mērens kultūršoks un atsevišķu aplausu vērts.

Lai arī man nepatika sagrozītais stāsts, filma ir vērtība- ir iespēja nedaudz savādāk apskatīties gan uz to laiku, gan uz grupas iekšpusi. Un fināla nots stadionā ir pašā laikā. Tāpat kā Queen mūzika- precīzi laikā un precīzās devās.

P.S.
Noteikti gribēšu redzēt filmas mazāk apgraizīto versiju.

Filmas vērtējums: 9/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.