Oriģinālnosaukums: Inglorious Basterds
Valsts: ASV/Vācija/Francija
Žanrs: Grāvējs/Drāma
Lomās: Brad Pitt, Mélanie Laurent, Christoph Waltz, Eli Roth, Michael Fassbender
Režisors: Quentin Tarantino
Gads: 2009

Par filmu-

Vāciešu okupētajā Francijā, jaunajai Šosannai izdodas izbēgt no kārtējās ebreju tīrīšanas operācijas, kuras laikā tiek nogalināta viņas ģimene. Dažus gadus vēlāk viņa kļūst par kinoteātra īpašnieci Parīzē, kurā nacistu vadoņi nolēmuši rīkot savas propagandas filmas pirmizrādi. Tajā pat laikā grupiņa amerikāņu ebreju apvienojas ar mērķi iznīcināt nacistus. Dēļ viņu zvērīgām iznīcināšanas metodēm, nacisti viņus sāk dēvēt par mērgļiem. Bēdīgi slaveniem mērgļiem.
Gan viņiem, gan Šosannai, neatkarīgi vienam no otra, rodas plāns pielikt karam punktu šīs pirmizrādes laikā.

Īsi pirms šīs filmas noskatījos Enzo Kastelari 1978.gadā tapušo šāda paša nosaukuma lentu, kuru K.Tarantino (K.T.) ir iekļāvis savu mīļāko 20 filmu sarakstā. ’78.gada mērgļi bija vienkārši jauka filma- mazāk raksturu, bet vairāk šaušanas un ik pa laikam esoši humoristiski iestarpinājumi (plikās nacistes ar automātiem bija vienkārši prīmā).

Salīdzinot ar šī gada mērgļiem var maigi teikt, ka līdzības ir tuvu nullei. Jā, ir vienāds nosaukums, ir kara laiks un ir maza grupiņa ar amerikāņiem, bet viss pārējais iet katrs pa savu ceļu. Bet pietiks salīdzināt, jo aktuālāks ir šī gada K.T. veikums.

Un šis veikums ir absolūti burvīgs! Saprotu, ka es izklausos pēc tipiska K.T. daiļrades cienītāja, kuram patiks viss, ko šis režisors būs uzņēmis. Ko lai saka- tāds nu es esmu, bet te tiešām ir ļoti labs kino. Pat vairāk kā labs- burvīga atmosfēra ar ļoti pārliecinoši tiešu vardarbību (te latviešu iecienīto ”kā ar āmuru pa pieri”, labi aizstāj ”kā ar beisbola vāli pa pieri”. Burtiski). Un kas zīmīgi- vardarbību ne jau no lielā ļaunuma nacistiem, bet tieši no ebrejiem- gan leitnanta Aldo (Breds Pits) ebreju indiāņiem, gan no burvīgās Šosannas (Melānija Laurenta). Un te varētu pastrīdēties, kurš no šī dueta izcēlās ar lielāku nežēlību. Sanāk tāda kā neliela vēstures pārinterpretācija no sērijas ”kā būtu, ja būtu”.

Un jā- kāpēc gan tā nevarētu būt?! Ebrejiem taču ir iemesls atriebībai. Pret galēšanu koncentrācijas nometnēs labi der atriebība noskalpējot nacistus. Vai arī pret iezīmēšanu ar dzelteno Dāvida zvaigzni pretī var likt uzrakstu uz pieres. Zobs pret zobu!

Filma nav tikai šāda te atriebība, tajā ir burvīga kara baigu atmosfēra ar izcili garšīgiem sīkumu atainojumiem- gan klope pagrabā, gan strūdele ar putukrējumu, gan Ādolfs Hitlers, gan, gan, gan…

Filmas lielākā vērtība ir tās aktieri- ansamblis ir novākts uz kārtīgu bravo un bis, bet lielākās urravas ir pulkveža Hansa Landa (Kristofs Valts) virzienā. Sen nebija tāda bauda skatoties, kāda tēlojumu- tā vien no šī aktiera strāvoja absolūta pārliecība par to, ko viņš dara uz ekrāna, kā arī viņa tēls noteikti filmā bija visspilgtākais. Pilnīgi piekrītu Kannu kinofestivāla žūrijai par viņam piešķirto balvu kā labākajam aktierim. Žēl, ka arī filma netika pie balvas, lai gan bija nominēta.

Šīs 153 minūtes noteikti ir tā vērtas, lai tās pavadītu vienā kompānijā ar bēdīgi slavenajiem mērgļiem.

Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.