Oriģinālnosaukums: Apostle
Valsts: ASV/Lielbritānija
Žanrs: Trileris/Šausmu/Mistika
Režisors: Gareth Evans
Lomās: Dan Stevens, Kristine Froseth, Mark Lewis Jones, Michael Sheen, Sharon Morgan
Gads: 2018

Par filmu-
Tomass saņem ziņu, ka viņa māsa ir nolaupīta un tiek turēta gūstā kādā salā, kur saimnieko kāda reliģiska kopiena. Tomasam ir jāatved uz salas izpirkuma maksa, lai atbrīvotu māsu, bet viņš saprot, ka vispirms ir jāizlūko situācija un jāpārliecinās, ka māsa ir dzīva.

Parasti šausmu filmām es eju ar līkumu- ne īsti uzrunā žanrs, ne arī vēlos uztrāpīties uz miesnieku izvirtībām. Šoreiz vairāk cerēju, ka tās šausmas būs reliģisko fanātiķu baidīšana tādā patālākā fonā. Īsti tā nebija, bet kopumā jāsaka- diezgan pieklājīgas šausmas. Vismaz mana, žanra nepiekritēja, uztverē.

Tomass ļoti mīl savu māsu un saņēmis ziņu par viņas turēšanu kādas reliģiskas kopienas gūstā uz salas, ir gatavs doties viņu glābt- ir sagatavota izpirkuma nauda. Tikai Tomasam vispirms ir jāpārliecinās, ka māsa joprojām ir dzīva un viņi varēs atgriezties uz kontinenta. Nokļuvis uz salas, Tomass ātri saprot, ka te valda reliģija un bailes- pravietis, kurš pārvalda salu un visu kopienu, sludina savu ticību un tur bailēs visu kopienu. Viņam ir sava personīgā sardze un tuvākie domubiedri, no kuriem viens izceļas ar nežēlību.
Salas pravietis ir brīdināts, ka Tomasa māsai kāds ieradīsies pakaļ un cenšas nemanāmi novākt sūtni un savākt naudu.
Nauda ir nepieciešama, lai salinieki izdzīvotu, jo jau kuro gadu viņu laukos ir neraža. Un te pie vainas ir salinieku pielūgsmes objekts- dievība, kurai nepieciešamas asinis.

Jau ar pirmajām minūtēm filmai izdevās uzburt to visu pārņemošo un sevī ievelkošo atmosfēru, kas bez mazākās piepūles spēja noturēties visu filmu. Arī aktieri bija tieši tik naivi, pārņemti, nejauki, nobijušies, neganti, cik tiem bija jābūt. Īpaši aizķēra galvenās lomas tēlotāja Dena Stīvensa veikums- viņam izdevās būt tik patiesam, ka tīri vai gribējās piedot tos nepilnības sīkumus, kas ik pa laikam līda laukā no filmas.
Visi trīs žanri filmā tika pie sava laika- bija laiks panervozēt un padīdīties, bija laiks arī novērsties no ne tā jaukākā skata (urbšana). Arī mistika bija, pie tam diezgan labi tā noslēdza stāstu.
Kopumā jāsaka, ka laba filma par slēgto kopienu slepenajiem plāniem un viņu ticību.

Filmas vērtējums: 7/10
Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.