Oriģinālnosaukums: The Extraordinary Adventures of Adèle Blanc-Sec
Valsts: Francija
Žanrs: Komēdija/Piedzīvojumi/Fantastika
Lomās: Louise Bourgoin, Mathieu Amalric, Gilles Lellouche, Jean-Paul Rouve, Philippe Nahon
Režisors: Luc Besson
Gads: 2010

Par filmu-
Adelei ir jāizglābj sava māsa un tāpēc viņai jāpaveic neiespējamais- jāatrod Ēģiptes faraona ārsta mūmija un ar profesora palīdzību viņš jāatdzīvina, lai brīnumainā ēģiptiešu medicīna varētu sevi parādīt un izārstēt Adeles māsu.

Šo filmu biju jau piefiksējis vienā no saviem gaidāmo filmu sarakstiem, jo Francija, Luks Besons, kostīmfilma… it kā visi priekšnosacījumi, lai varētu baudīt labu kino. Bet… bet dzīvē viss ir savādāk.

Nevarētu teikt, ka filma bija slikta. Drīzāk tā bija nepārdomāta. Glīti tērpi, piemērota atmosfēra, labi tēli (lai arī pārāk samocīti priekš homora) un … un tas arī viss. Ne miņas no sakarīga sižeta un skaidras bildes.

Sākums solīja kolorītus tēlus, ar kuriem skatītājs arī tiek iepazīstināts. Arī klusiņām noskaņots uz smalku franču humoru, kas filmas turpinājumā netrūka (lai arī dažbrīd bija pārāk smalks).

Tikai tas turpinājums pamazām sāka buksēt un aizvien izteiktāk piezagās sajūta, ka te kaut kas nav lāga.
Ne skaidrs Ēģiptes ļaunais tēls. Ne skaidra profesora meditācija. Ne skaidra pterodaktila laidelēšanās pa Parīzi. Ne vispār skaidrs, kāpēc tik kokaini specefekti (onkulīša lidošana pterodaktila nagos bija pārlieku neizdevusies). Haltūra.

Pāris reizes sevi pieķēru pie domas, ka Besons taču ākstās (nevar būt, ka onkulis zaudējis ķērienu!)- te viņš grib pasmieties par Indianu Džonsu, te par Luvras piramīdām, te par Titāniku, te par Nakts muzejā…
Laikam sanāk, ka šī filma nedos neko vairāk, kā neliela patīksmināšanos par dažām filmas ainiņām (piemēram, kur māsas spēlē tenisu) un tikpat dažiem humoriem.
Rezultātā- neizpildās neviens no pirmajā teikumā minētajiem priekšnosacījumiem.

[xrr rating=6/10 imageset=tiny_star label=”Filmas vērtējums:”]

Citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.