Atļāvos nedaudz pārfrāzēt vecumveco un visiem zināmo teicienu. Zināms tas bija arī man, bet… bet kā jau dzīvē notiek- aizmiršanās un muļķu mierinājums mēdz apciemot pašā nepiemērotākajā brīdī.

Tā arī mani apciemoja. Divreiz. Man laukos ik pa laikam vajag tehniku- zāli nopļaut, zemi uzrakt, kaut ko aizvest un kaut ko pārvest. Zālei sen biju paņēmis husqvarnas trimmeri- labs, bet savus gadus nokalpoja un nomira. Tad nopirku MTD Smart BC52– jaudīgs, bet glēvs un ļoti neergonomisks. Četrus gadus pļāvu puslīdz normāli, bet piektajā gadā trimmeris sāka rādīt nomiršanas pazīmes- ne īsti iedarboties grib, ne arī strādāt. Nospriedu, ka jāpērk jauns. Lai arī gribējās pirkt husqvarnu, tomēr saliku visus plusus un mīnusus un nospriedu iegādāties lēto ķīnieti. Galvenais arguments- man vēl jāatkaro pāris aizaugušas vietas laukos un nav vēlme tur lauzt labu tehniku ar kuru gribēsies sadzīvot vēl kādus gadus desmit. Tā bija kļūda.

Iegādājos lielveikalā Kurši pirmo trāpījušos lēto trimmeri (kādi 83 eiro) un devos uz laukiem pļaut. Pirmā bāka aizgāja labi- nelielā zālē trimmeris savu darbu paveica godam. Bet nākamās bākas jau parādīja, ka šo ķīnietis piektdienā taisījis- svece gāja ciet, ergonomiku nav iespējams dabūt (nekas neregulējas un viss vibrē), jauda zūd, lielo zāli neņem. Secinājums- jauda un viss pārējais ir izdomāts un sarakstīts uz papīra un uzlīmēm. Jau biju gatavs norakstīt savus 83 eiro, kad trimmeris ņēma un jaudu pazaudēja pavisam (varbūt kādas desmit bākas izpļāvu). Nesu atpakaļ uz veikalu. Tur man pateica, ka kāds mēnesis būs jāgaida, kamēr vainu atradīs un novērsīs. Mēnesis pļaušanas laikā! Atmetu ar roku un pasūtīju parki.lv labu un jaudīgu pļāvēju- Husqvarna 545FR. Pēc kāda laika saņēmu jauno trimmeri un devos lauku ārēs pļaut jau paaugušos zāli. Teju vai apraudājos no prieka- aparāts pļauj kā zvērs, noguruma nekāda, vibrācija nulle, ergonomika kā dieva ausī. Turies tik pie rokturiem. Pļauj cik stundas gribi- ne rokas notirpušas, ne pakrūtē žņaudzējs.

Te arī no veikala padeva ziņu- aparāts garantijas laikā ir nomainīts pret jaunu. Nospriedu, ka pa puscenu varu šo lētuci notirgot ss.lv, jo tāpat skaidrs – ar to vairs nepļaušu. Neesmu tik bagāts, lai mocītu sevi.



Otra iegrābšanās bija ar motobloku no ĶTR. Nospriedu, ka laukos nedaudz vairāk jāpievēršas zemes darbiem un manā nelielajā pleķītī pietiktu ar motobloku. Un vēl dažiem agregātiem, kurus var pievienot blokam. Un atkal jau tas pats Ķīnā ražotais grābeklis- nav vēl sadzijis iepriekšējais puns, kā atkal sevi mēģinu apmānīt. Pasūtīju jaudīgu un lētu variantu. Piemeklēju arī vairākus agregātus un varēju berzēt roķeles gaidot zemes darbus. Tebe nu- atnāca palete ar metāllūžņiem. Jā, viss strādāja un samontēt kopā varēja, bet jau atkal- agregāti nav savietojami, neergonomiski, skrūves nepievelkas, motobloka vadāmība slikta un jauda vēl sliktāka. Mēģināju laukos apstrādāt zemi- tas bija kaut kas tik slikts un nepareizs, ka otrreiz negribētu piedzīvot. Arkls bija tāds izsmiekls, ka tik aiz ziņkāres to izmēģināju. Zemi frēzēt nesanāca nemaz un ne galīgi. Līdz ar to nospriedu, ka arī te jauda nosapņota. Sapakoju un nosūtīju atpakaļ veikalam. Un pie sevis noteicu- vairs nekad! Protams, viss var būt, ka man vienkārši patrāpījās brāķi.

Tāpēc nolēmu, ka zemes darbiem vispirms jāpaņem kāds agregāts nomā- tad redzēšu, kas un kā. Paņēmu uz pusi mazjaudīgāku frēzi (Hyundai 850T (atsauksme nedaudz vēlāk)) par augstākminēto motobloku. Un tavu pārsteigumu- viss darbojas un viss tiek izdarīts ātri un smuki (frēzi gan neatzīstu kā sugu, bet šoreiz bija jātaisa izņēmums).

Un tā nu es prātodams stāvu, skatos uz sastrādāto zemi un nopļauto zāli- kāpēc manā vecumā vēl gribās ticēt fejām, Ziemassvētku vecītim un labai tehnikai no Ķīnas? Pieredze jau sen ir iegūta, apstiprināta un pārapstiprināta. Bet tāpat iekšā kāds sēž un saka- laiki mainās, varbūt šoreiz paveiksies, tāpat visu Ķīnā taisa, remonti būs dārgi, varēsi ietaupīt, blablabla. Nu nav tā! Zīmolam tomēr ir sava paceltā latiņa un vienalga, kur tā tiek saskrūvēta vai ražota.

Parunājos ar gudru cilvēku par šo ķīnisko tehniku. Aptuvens stāsts ir šāds- tirgotajam piedāvā minimālo apjomu (teiksim divas paletes) un viņš nopērk ‘’neaprakstītu’’ tehniku. Pēc tam pats izdomā, ko rakstīs specifikācijā, ko nosaukumā un ko līmēs uz aparātiem (jauda, nosaukums, utt). Tad tirgo ar dažsimtprocentu uzcenojumu. Ja kāds atnes pa garantiju atpakaļ, tad to neremontē, bet nomaina pret jaunu. Kopā, ar visu šo, sanāk laba peļņa.

Nebija man ilūziju, ka ķīniešu piedāvājumā viss ir kārtīgs un pareizs, bet, ka tik traki, to gan nebiju gaidījis. Neviens jau to jaudu nemērīs. Un trokšņa līmeni. Un drošību. Un pretenzijas par ergonomiku nepieņems. Un tas, ka nevari labi paveikt daru, tas nevienam neinteresēs, jo visiem jau sen ir skaidrstajā lētajā cenā nav iekļauts pircēja darbaprieks. Un tās nebūt nav mazas izmaksas.