Eiro numismātika.
Latvietis savā būtībā ir numismāts. Varbūt nedaudz virspusējs un nedaudz slinks numismāts, bet Latvijas Bankas doto iespēja- divreiz gadā papildināt savu kolekciju ar īpašajiem vienlatniekiem, reti kurš laida garām. Tā kā var sacīt, ka (gandrīz) katram mājās ir monētu kolekcija.
Kopš 2014.gada sākuma latvietim paveras vēl viena numismātikas fronte- eiro krāšana. Eirozonā ir 18 valstis un, lai sakrātu katras eirozonas valstu komplektu, ir nedaudz jāpadarbojas (mana eiro kolekcija (bez specdiveiro monētām) ir redzama bildē).
Un nevajag aizmirst arī par eirozonas īpašajām diveiro monētām. Tās ik pa laikam no katras valsts ar tiek izlaistas (šīs gan ir kolekcionārprāt vērtīgākas un līdz parastajiem makiem var arī nenonākt). Un kur tad vēl jaunās eirozonas valstis, kuras vēl gaida savu uzaicinājumu iestāties eirozonā.
Sanāk diezgan daudz monētu. Tā kā jāpadomā jau par kādu nebūt pārskatāmu kolekcijas uzglabāšanu. Vairs nederēs kokā taisīta Latvijas kontūra ar vienlatnieku bedrītēm. Vismaz kāds paplāns albums prasītos.
Pats galvenais jau laikam šinī eiro kolekciju veidošanā ir tas fakts, ka nav jau nekas īpašs jādara, lai papildinātu savu kolekciju- tikai ik pa laikam jāpārbauda kādas monētas ieripo makā.
Vismaz man pēdējā laikā vairumā ir ārzemnieces. Nesūdzos, jo izlasot glītākos eksemplārus varu papildināt un uzfrišināt savu Eiro monētu kolekciju sarakstu. Ne jāceļo apkārt, ne jāpasūta, ne jāpiemaksā,…. vienkārši tikai izņem no maka un gatavs.
Un kur Vatikāns, Monako un Sanmarino?
Ja es dabūšu kādu eiromonētu no šīm valstīm (arī Andoru (un laikam arī Melnkalni)), tad tas būs atsevišķa ieraksta vērts :)
Es domāju, ka uzreiz ir vērts krāt arī katra gada izlaidumus atsevišķi. Agri vai vēlu pie tā nonāksi, ja neatmetīsi eiro krāšanu, un ar padomju laiku kapeikām tāda kolekcionēšana bija diezgan populāra.
Protams, ka pats advancētākais līmenis padomju laiku kapeikām bija sakrāt ne tikai visu gadu visus nominālus, bet arī visas variācijas, kuras tika aprakstītas katalogos (Fedorina ir populārākais). Dažas variācijas maksā daudz reizes vairāk, nekā tā paša nomināla/gada populārākās variācijas. Nezinu, vai eiro monētām ir līdzīgi, bet, piemēram, Vācijas monētas kaļ vairākās pilsētās (var atpazīt pēc burtiņa uz monētas). Pats lietoju iPhone appu Eiro monētu krāšanai, bet arī aizrauj tā lieta, ka nav daudz jāiespringst uz monētu dabūšanu – vismaz iesākumā :)
Es šo variantu jau atmetu, kad sāku krāt monētas- nospriedu, ka man pietiks ja sakrāšu no katras valsts pa monētām, kuras ir ar būtiskām atšķirības zīmēm (ne gadi vai kaltuves). Tāpēc arī eiro monētām krāšu neskatoties uz gadiem un kaltuvēm.
Kur pazuda mans koments?!
Bija aizgājis pie spama (tik nezinu kāpēc).
Man te cita ašā ideja bij ienākusi (slikti gan ka ne no sākuma) – uzcept websaitu par monētu statistiku, respektīvi, ja atlikumā sanāk saņemt kādu nelatvijas euro monētu, tad websaita db iebliezt infu ar to, no kuras valsts un kāds nomināls un, protams, uzreiz censties “iesmērēt” to kādam citam. :D
Krāt, nē, tas nav priekš manis, nepatīk man tie euro un viss… mana taktika tagad iekš ATM ir ņemt ārā tikai piecīšus. Besī tie dažādie izmēri. Arī piecīši besī, bet nu vismaz tie ir vismazākie izmēra ziņā.
Pārāk liels darbs ar tādu vebu būtu. Man retu reizi trāpās LV eiro- būtu daudz jādrukā.
Pagūglē, tādi vebi jau eksistē.
Uldi, kur tu atrodies, Latvijā esot retu reizi parādās ne-LV eiro.
Starp citu, vakar redzēju stacijas pasta nodaļā tirgojamies albumu eiro monētām, šķiet ka ap 25 eiro maksāja.
Monētu albumus vispār var arī nopirkt kolekcionāru kioskos pie Saktas pasta nodaļas un Eiropas biznesa centrā (ostas pusē pie kanāla, Elizabetes ielas galā).
Tepat Latvijā vien esmu :) Var jau būt, ka tā man ir tikai sakritība ar tiem LV un ne-LV eiro. Gan jau vēlāk izlīdzināsies.
Eiro albumus neredzu jēgu pirkt- tāpat visu laiku nāksies papildināt (2015.Lietuva, 2016.Polija, 2017. X un Y, utt.)
Labāk nopirkt numismātu kioskā vienus vākus un dažas monētu lapas.