Reiz pa reizei cilvēkiem vajag pārbaudīt sava ķermeņa siltumu, lai plānotu savu tālāko darbību- zvanīt dakterim vai pašam sadakterēties. Šādā gadījumā lieti noder vecais labais dzīvsudraba termometrs. Par tā labumu vēl var diskutēt, bet rāda precīzi, to nevar noliegt. Sliktākais ir tas, ka šie termometri ir ļoti vārgi- pietiek nedaudz stingrāk uzspiest vai nejauši izlaist no rokām, kad grīdu rotā mazas dzīvsudraba pērlītes. Gan jau daudzi ir redzējuši šādas pērlītes, kuras jocīgi tekalē un saplūst kopā lielākās pērlītēs. Un gan jau daudzi ir dzirdējuši par tā kaitīgumu – tas nozīmē, ka izlijušais dzīvsudrabs ir nekavējoties jāsavāc.

Ar savākšanu jābūt uzmanīgiem- nevar tā vienkārši atnākt ar slapju lupatu un pāris reizes noslaucīt. Dzīvsudrabam patīk paslēpties kādā grīdas šķirbā un no turienes veikt savu kaitniecisko darbību.

No savas pieredzes varu teikt, ka pirmajam solim vajadzētu būt zvanam uz 112- tur uzklausīja bēdu stāstu un solīja pēc mirkļa atzvanīt. Laikam pakonsultējās. Pēc minūtes piezvanīja un ieteica vienkāršu un efektīvu risinājumu- putekļsūcēju. Ar to var viegli savākt visas indīgās pērlītes. Arī tās, kuras ir paslēpušās dēļu šķirbās. Vienīgā nelaime ir tā, ka putekļsūcēja maisiņš pēc savākšanas jāievieto burkā, kas jānogādā speciālā savākšanas punktā, jo dzīvsudrabu izmest atkritumu urnā nedrīkst. Tas nozīmē, ka putekļsūcējam jābūt aprīkotam ar vienreiz lietojamiem putekļu savākšanas maisiņiem vai arī jāpiemeklē cita alternatīva- kāds auduma maisiņš, kuru varētu piekombinēt putekļsūcējam un pēc tam izmest.

Kad dzīvsudraba savākšanas agregāts ir sagatavots, tad rūpīgi ir jāiztīra visa negadījuma vieta. Pēc tam savāktie bīstamie ”putekļi” ir jāievieto burkā un jāaizvāko.
Tagad varam meklēt savai dzīvesvietai tuvāko punktu, kur šo trauciņu varam nodot. Internetā atradu http://www.bao.lv, kuru sazvanot man ļoti laipni palīdzēja atrast tuvāko adresi, kur es varu ”apglabāt” savu beigto termometru, šajā gadījumā- http://www.ekogaze.lv uzpildes stacijā Vienības gatvē 115a, Rīgā.