Visa pēdējā nedēļa bija laiks, kad latvieši ar savām dejām, dziesmām, tērpiem bija atvēruši Kosmosu. Nē, drīzāk viņi šajā laikā Kosmosu radīja.
Ar pozitīvām emocijām miesa un dvēsele tika piesūcināta līdz pēdējam. Patiešām bija feini. Paldies dalībniekiem un organizētājiem.

Šoreiz gadījās situācija, ka tiku uz ģenerālmēģinājumu un ”īsto” koncertu. Nedaudz savādākā statusā un līdz ar to sanāca pāris atziņas, ko droši vien nepamanītu sēžot skatītāju rindās.

Pirmkārt smēķēšana. Tas nu bija tas lielākais negatīvais, ko citi dalībnieki un apmeklētāji darīja apkārtējiem. Jau vairākkārt izteicos tviterī, bet pavilkšu svītru blogā.

Koncertu un ģenerālmēģinājumu apmeklēja ļoti daudz vecāki ar bērniem- mazākiem un lielākiem. Ar un bez ratiem. Visi smuki un draudzīgi sasēduši zālītē baudīja koncertu.
Bet koncerta laiks nebūt neizvērsās par draudzīgāko pasākumu ģimenēm ar bērniem, jo diezgan regulāri nācās arī elpot citu gāzveida izkārnījumus, jo, lai arī biju pamanījis (bija viegli pamanāmas) vismaz 3 smēķētavas, tomēr daudzi uzskatīja, ka viņiem tik tālu (pārdesmit metri) nav jāiet. Un var mierīgi appīpēt citus.

Paši skatītāji diezgan regulāri dabūja aizrādīt smēķētājiem, kur ir viņu īstā vieta. Arī policisti un apsardzes darbinieki darīja ko varēja, bet likās, ka tas ir cīniņš ar vējdzirnavām.

Te, man liekas, vajadzēja citu pieeju- nevis norādīt kur ir smēķētava, bet uzsvērt tieši to, ka te nedrīkst smēķēt. Daudz zīmes. Labi pamanāmas. Un tad arī norādes, kur ir tā smēķētava.

Un vēl- policistiem vajadzētu pie aizrādīšanas ne tikai norādīt kur ir smēķētava, bet arī likt nodzēst cigareti, lai indivīdi lēnu garu soļojot uz norādīto vietu neturpinātu appīpēt citus.

Vēl mazs novērojums- es saprotu, ka bizness ir bizness, bet tas aizliegums ienest estrādes teritorijā ēdamo un dzeramo būtu bijis noderīgāks, ja to attiecinātu tikai uz skatītājiem, ne dalībniekiem. Bija iespēja dzirdēt visādus stāstus par to, ka likuši izmest līdzpaņemto bulciņu vai ūdens pudeli, lai arī iekšā, estrādes teritorijā, dalībniekiem bija tādas pašas ūdens pudeles par velti dabūjamas kaut veseli iepakojumi.
Nedomāju, ka atklāšu noslēpumu- kuri dalībnieki gribēja ienest kādu maizes doniņu, tie arī ienesa.

Šajā situācijā pozitīvais būtu vairāk- dalībnieki varētu ātrāk ieturēties, kamēr gaida savu uznākšanu uz estrādes (kad mainījās vīru/sievu kori ar jauktajiem), jo nebūtu jāstāv rindās. Un arī rindas līdz ar to būtu īsākas (par ko noteikti priecātos skatītāji).

Pēckoncerta gājiens uz autobusiem bija diezgan tumšs. Skaidrs, ka apgaismojums visur nav un nebūs, bet tīri jocīgi skati, kad dalībnieki pa vienam vai vairākiem iet gar tumšiem busiem ar ieslēgtiem kabatas tālruņiem un spīdina uz uzrakstiem mēģinot sameklēt savu autiņu starp tiem n-tajiem desmitiem busu. Tādi kā jāņtārpiņi Dziesmusvēku naktī.

Droši vien arī CSDD būtu bijis ko teikt, jo, lai arī reti, tomēr autobusi izbrauca no savas stāvvietas un tumšā laikā nemanīju nevienu, kurš tur būtu ar atstarotāju. Bet ceļi šauri un viena mala vēl pilna ar autobusiem. Ne pārāk droši.

Vēl viena lieta, kas dūrās acīs bija ēšanas zona. Saprotu, ka bez tās neiztikt, bet, manuprāt, to vajadzēja atbīdīt vēl par solīti tālāk. Protams, salīdzinot ar koncertu Rīgai-810, tagad bija vienkārši super. It sevišķi tas, ka tagad bija ierobežojums alkohola tirdzniecībai koncerta laikā.

Un nevajadzētu nevienam šajā rakstā meklēt kādu uti. Nē, es nekasos un nekritizēju. Manuprāt, šie svētki bija ļoti labi noorganizēti un nevienam neko pārmest i nedomāju. Vienkārši, ir dažas lietas, kas man personīgi liekas vēl labāk paveicamas un uzlabojamas.