Jau pirmajā dzejas dienu rakstsērijas ierakstā man Lasītāja piespēlēja Māri Melgalvu. Noliku vienu viņa dzejoli pa ķērienam un gaidīju to mirkli, kad pienāks laiks jaunam dzejas dienas ierakstam. Sanāca nomarinēties ilgāk kā plānots. Tagad lielākais izaicinājums- iemācīties bez Akurāteres balss galvā.
Tad nu- Māris Melgalvs ”Zaļā dziesma”:

Pieskaries zemei, zeme ir balta.
Zeme ir balta, pirms brīža bij zaļa.
Dod savu siltumu, atkal būs zaļa.
Atceries, atceries, atceries – tava daļa ir zaļa.
Atceries, atceries – viss tavā vaļā.

Krusa ir krusa, salna ir salna,
Migla ir migla pār visu līdz šim.

Uz kura kalna uguni kursim,
Kur mēs šovasar ziemosim?

Kā gan tu domā, cik ļoti no svara,
Cik ļoti no svara viens ugunskurs?
Ko gan tu, lāsteka, lāsteka, darīsi, kad,
Kad tevī viens saules īlentiņš durs?
Kad tevī viens saules īlentiņš durs?

Krusa ir krusa, salna ir salna,
Migla ir migla pār visu līdz šim.

Tik, cik būs uguņu uz katra kalna,
Tik mēs arī dzīvosim.