Dzejas dienas #2.
Ir tā kā laiks papildināt dzejas dienu seriālu ar nākamo sēriju- šoreiz Klāvs Elsbergs un Baletomānija.
Kā dzejoļa videopielikums ir Pērkona uzstāšanās Rīgai 810. Skaņa gan tāda nekāda, bet gan jau savējie sapratīs. Īpaši, ja vēl teksts līdzās.
Baletomānija.
Laimīgi atkal
Pie loga es smejos,
Manā sētā
Kretīni dejo.
Viņi to labāk
Par normāliem māk,
Viņiem tas iznāk
Patiesāk.
Umpapā, umpapā,
Kretīni dejo,
Umpapā, tralalā,
Stāvu un smejos.
Kretīni dejo
Dienu un nakti,
Es tik stāvu
Un situ takti.
Kleinajām kājelēm
Baleta mānija,
Mazo gulbīšu
Grafomānija.
Pagalmā manā
Ir purvelis maziņš,
Pazūd jau tajā
Kretīni daži.
Pasaulē tomēr
Ir kretīnu daudz,
Citi nāk vietā,
Ar mašīnām brauc.
Umpapā, umpapā,
Kretīni dejo,
Umpapā, tralalā,
Stāvu un smejos.
Komplimenti
Smaržo kā spirts,
Cik labi tev iznāk,
Cik solītis tvirts.
Kleinajām kājelēm
Baleta mānija,
Mazo gulbīšu
Grafomānija.
Daži, ar kuriem
Es aprunājos,
Teica, ka tas vēl
Tik mēģinājums.
Īstenā deja
Pēc gadiem būs,
Pie sava loga
Es ielūdzu jūs.
[su_youtube url=”https://www.youtube.com/watch?v=WudzSIbi9ak” width=”720″ height=”460″]
Paklau, bet vai kaut kādā ziņā nav grūtāk mācīties dzejoļus, kuriem ir labi zināma melodija? OK, iemācīties varbūt ir vieglāk (ja tikai melodija nepieprasa kaut kādus vārdu pārlikumus vai atkārtojumus, kuru reāli dzejolī nav), bet pēc tam skaļi norunāt? Man šķiet, ka visu laiku sēstos virsū tas dziesmas ritms, es nevarētu panākt savu izteiksmi, uzsvarus, pauzes un tā.
Maisās jau tas meldiņš, bet nedaudz saņemoties var atkratīties no tā :)