Divvalodība #32.
Valsts valodas likums. 8.pants. (3) Privātām iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, lietvedībā un dokumentos, kas saistīti ar attiecīgo funkciju izpildi, lietojama valsts valoda.
Kaut kā ātri sanāca materiāls jaunai sērijai. Likās, ka krāšu mēnesi un tikai tad publicēšu nākamo divvalodības sēriju, bet nekā- pastkaste (un ne tikai) pildās ātrāk.
Kā pirmais kāda lielveikala piens, kura sānus lepni gozē uzraksts ”Ar lepnumu no Latvijas laukiem”. Tik pārējo etiķeti ne tik lepni gozina teksts divās valodās.
Nākamais ir kādas reliģiskas organizācijas uzsaukuma skrejlapa, kas glūnēja man no pastkastes. Šoreiz viņi daudz necimperlējās- uzreiz vienā valodā.
Kāda aizkaru tirgotāja reklāmlapiņa, kurā tekstu latviešu valodā uzreiz turpat papildina teksts svešvalodā.
Kā pēdējā ir kārtējā nodeva pašvaldību vēlēšanām- it kā jau maskējas kā dzīvokļu apsaimniekotāju informācija, bet tie īleni no tā maisa lien ārā.
Varbūt nopietni, varbūt mazāk nopietni, bet šī būs rakstu sērija par mūsu vienīgo valsts valodu ikdienā- pastkastē, reklāmās, plakātos, sarunās, iestādēs, veikalos, …
Bišķi neiebraucu par ko cepiens. Lai jau dricelē to krievu valodu, ja jau kādam tas ir tik aktuāli vēl joprojām.
Es jau necepos- tik krāju divvalodības piemērus iz dzīves (īpaši nemeklēju, tik tos, kas paši uzskrien virsū).