Tepat jau aiz stūra ir tas laiks, kad bez papildelementiem televīziju skatīties vairs nevarēs. Kur vien pagriežas, tur skan- televīzija ir logs uz pasauli, ja nebūs dekoders (hmm, dekoderis?), tad būs šitā… (palaiž švīkas), ja nenopirksi, tad paliksi bez sakariem…. tā viņš tagad būs… pa trīs piecdesmit.

Galvenie virszemes televīzijas (Nosaukums gan interesants! Kas tad pirms tam bija? Pazemes televīzija?) spēlētāji saka, ka vajag, jo tā ir nākotne, tas ir progress, tā ir ES direktīva utt. Neredzēsi, nedzirdēsi, atpaliksi.
Var jau būt, ka tā ir informēšana un izglītošana, bet man vairāk velk uz biznesu, jo visam apakšā ir tik pērkam, pērciet, pērc! Un tauta pērk, jo negrib palikt bez sakariem. Kā nekā, mīlīgās sejas ar mīlīgām balsīm skaidro, ka tā melnā kaste būs televizora īstā pievienotā vērtīga. Īstā un vienīgā.
Tā viņš tagad būs… pa trīs piecdesmit.

Tajā pat laikā neredzu nevienu alternatīvu. Kāpēc tā aktivizējušies dekoderieši? Ahh, noliktavas pilnas! Saprotu, saprotu. Bet kāpēc neaktivizējas televizoru veikalnieki? Skandinot taču tiek piebilsts, ka jaunajiem televizoriem (vecums mazāks vienāds ar 2 gadi) dekoderis jau ir vēderā un līdz ar to nekādas papildu kastes nevajag.
Var jau būt, ka cilvēkiem maksātspēja biku kritusies un televizoram maks par īsu, bet… ja paskatās nedaudz nākotnē- ko darīt, piemēram, pēc gada, kad vecais tv (vecums > 2gadi) noplīst? Jāpērk jauns! Bet jaunajam kasti ta nevajag… Kur likt dekoderi? Pie krāmiem.
Tā viņš tagad būs… pa trīs piecdesmit.

Uz fikso paņēmu dažus tālrāžus internetā, kuriem ir iebūvēti digitālās televīzijas uztvērēji.
Sanāk, ka 19’’ LCD televizoru var nopirkt sākot ar 129Ls (Lattelekom subsidētais), 22’’ par 159Ls, 23’’ par Ls169…
Cik maksā dekoders? Ls39! Sanāk, ka pieliekamais kaštuks ir trešdaļas vai ceturtdaļas televizora vērts. Varbūt ir izdevīgāk paņemt jaunu, smuku, plānu TV kasti nevis apgreidot veco ”Radugu”? Par to informatīvi izglītojošie klipi klusē. Varbūt ir kāda slēgta vienošanās, ka vispirms tirgū jānogrūž dekoderi un tikai tad televizori? Cik tad mums ir to mājsaimniecību, kurām vajag dekoderus- 200 tūkstoši, 300 tūkstoši? Pareizinot ar dekoderu cenu sanāk glīts cipars, ko pielikt pie gada apgrozījuma.
Ai, labi, es jau te aizdomājos par sazvērestības teorijām. Katrs jau pats savas digitālās televīzijas kalējs un gan jau visus par un pret cilvēki būs izsvēruši pirms izdarīt savu pirkumu.
Tā viņš tagad būs… pa trīs piecdesmit.

Pirms kāda laika gaisā virmoja runas par televīzijas abonēšanas maksa ieviešanu katrai mājsaimniecībai. Tā, lai varētu uzturēt sabiedrisko televīziju. Bet runātājus pieklusināja- kā tas būs, ka televīzija būs par maksu?! Un kā kontrolēt maksāšanu- neba jau visiem ir kastes mājās un neba jau visi skatās sabiedrisko tēvē. Tā nevarot!
Pagāja laiks un te nu mēs esam- manuprāt, pie ļoti labi sagatavota varianta kā turpmāk iekasēt naudu par televīziju. Un nebūs vairs nevienam runas par maksas vai bezmaksas televīziju. Bezmaksas televīzija beidzas.

Laikam atkal aizgāju sazvērestības teorijās :).
Tā viņš tagad būs… pa trīs piecdesmit.

No manas puses tas ir tikai tāds apcerējums par televīzijas reformu. Man pašam [gandrīz] vienalga, kas un kā rāda vai nerāda. Man televīzija nav ne logs uz pasauli, ne iespēja tikt pie informācijas. Es skatīšos kā tā manās mājās lēnām nomirst dabīgā nāvē. Sit kaut ar sūdainu mietu, bet neredzu aicinājumu pārkārtoties (lasi- neredzu ko redzēt). Pie tam vēlēšanu gadā, kad zombēšanai ir sagatavotas gan politiskās reklāmas, gan gaiši saulainie, un nepavisam ne politiskie, pozitīvisma kampaņas klipiņi.

Kaste paliks savā vietā sajūgta ar dvd atskaņotāju un pārkvalificēsies tikai par filmrādi. Protams, vienmēr jau pastāv iespēja mainīties (gan televīzijai, gan man).
Tā viņš tagad būs…