Ir dzirdēts, ka ”cucuru” izmanto kā mīļvārdiņu gan maziem bērniem, gan ”otrām pusītēm”. Ir dzirdēts, ka ”Čučumuižā” ir rūķis vārdā Cucurs (uzstājas bērniem ar rūķi Taustiņu un vēl dažiem aktieriem). It kā jau jauki- vārds līdzīgs ”cukuram”, izklausās saldi un mīļi. Bet! Bet cucurs, zināms arī kā cucere, cucūzis, cūcaurums, sūdcaurums, ir… ir anālā atvere. Pakaļas caurums. Pieļauju domu, ka tagad tas vairs neizklausās salds un mīļš.

Vēl gan jāpiebilst, ka ”cucuram” ir vēl pāris nozīmes- bērna dibens un cukurs. Pēdējais gan ir parādījies nesen izdotā vārdnīcā, tāpēc var secināt, ka šim vārdam ir iedota jauna nozīme, nezinot vai aizmirstot īsto nozīmi.


Sanāk kaut kas līdzīgs kā ar vārdu ”drastisks”– it kā divas nozīmes, bet abas pretējas. Citādi var sanākt pārpratumi. Vai ne, cucuriņi?