Šodien bija ieplānots apmeklēt kinopilsētiņu ”Cinevilla”, kas atrodas Tukuma rajonā, Slampes pagastā- gribējās gan pašu kino placi aplūkot tā teikt ”dzīvajā” un arī apmeklēt plaši reklamēto gadatirgu ”Emīla nedarbi”, kurš norisinājās tās pašas pilsētiņas tirgus laukumā.

Šo rakstu varētu sadalīt trīs daļās:
1.- ierašanās

Paredzot lielu tautas pieplūdumu, izbraucām tā paagrāk, lai nevajadzētu lauzīt galvu par mašīnas novietošanu un to, ka tirgus placis jau būs izpirkts.
10:30, kad ieradāmies bija ļoti jauks laiks un normāls daudzums publikas- nebija autiņš jānovieto kādā pļavā vai ceļmalā. Autostāvvietā ierādīja vietu, precīzāk paši izvēlējāmies, jo ierādītājs galīgi nepadomāja par to, kā pēcāk varēs tikt ārā. Samaksājām Ls3 no deguna (bērniem līdz sešiem gadiem pa brīvu. Studenti un pensionāri skaitījās pie normāliem cilvēkiem) un devāmies pastaigā pa bruģētajām ieliņām.

2.- uz vietas

Pilsētiņa pati nav pārāk liela un vairākās vietās vēl notiek būvniecība. Ēkas, precīzāk- to fasādes, attēlo tā laika Rīgas pilsētas vaibstus, ko vēl vairāk izceļ reklāmas afišas. Neliels laika mašīnas pieskāriens bija jūtams. Apskatei bija izlikta tā laika tehnika, tikai pārlieku tuvošanās bija liegta- fotografēties gribētājiem nācās tās izmantot tikai kā fonu. Pretēji bija ar vilcienu- lokomotīve tika ekspluatēta pēc pilnas programmas- filmēties un fotografēties gribētāji bija kā mazas skudras, kas apsēdušas milzīgu kāpuru- uz jumta, kabīnē, uz trepēm, pie riteņiem utt.

Žēl, ka lielākā daļa ēku bija slēgtas, lai gan skaidrs, ka uzsvars tomēr ir likts uz ēku ārējo daļu, un iekšpusē nekā redzama nav. Gan jau kādā ēkā bija iespējams izvietot kādu vēsturisku ekspozīciju vai foto izstādi no uzņemšanas laukuma. Būtu bijis interesanti…

<Nekas, ja nav nekā iekšpusē, tad var to kompensēt ar ārpusi. Diemžēl ārpusē kompensācijas nebija. Bija reklamēts gadatirgus, bet trūka pašu galveno- pārdevēju. Nē, pārdevēji bija, bet nebija daudz pārdevēju. Vietas, kur novietot savu tirgojamo, būtu pieticis vēl tikpat tirgotājiem. Nedomāju, ka kādam būtu bijis jābaidās par pircēju trūkumu.

Vajag vēl kādu negāciju!? Lūdzu- nebija neviena mediķa. Kāda meitenīte izmežģīja kāju un nebija neviena, kas varētu sniegt kādu palīdzību. Varēja redzēt, kā meitenītes radinieces izmisīgi mēģināja sazvanīt ātros (izdevās diezgan ātri). Arī policiju nekur nevarēja manīt (par to vēlāk). Par tualetēm… khm, kā vienmēr- daudz par maz. Čurātāji veidoja tikpat garu rindu kā biļešu pircēji.

Tā kā mēs bijā agrie atbraucēju un tikpat agrie aizbraucēji, tad bija skaidrs, ka kāds no pasākumiem vai priekšnesumiem mums nespīd. Nekas, visu jau nevar gribēt, ar to rēķinājāmies.

Lai arī gadatirgus sevi neparādīja no labākās puses, pati pilsētiņa radīja patīkamu iespaidu. Turp noteikti vajadzētu aizbraukt, ja ir vēlēšanās apskatīt vietu, kur top kino. Tikai vajag izvēlēties parastu dienu, kad nav paredzētas lielas tautu masas.

3.- aizbraukšana

Šī nu ir tā nodaļa, kur varu iztukšot savu žultspūsli pilnībā! Tādu murgu sen nebiju piedzīvojis. Izbraucot no pašas pilsētiņas uzreiz nokļūstu pamatīgā sastrēgumā (darbdienu rīti uz Vanšu tilta var iet ”atpūsties”). Sastrēgums labu laiku nepavirzījās ne pa metru un tā kādu laiku stāvot, sāk piezagties doma, ka par šejieni neviens nedomā. Nav ne norādījumi, ne norādītāji. Šoferi paši izmisīgi mēģina tikt uz savu mērķi- kurš grib iebraukt, kurš- izbraukt, bet nevienam nekā nesanāk. Izvēlēties citu variantu šajā uzdevumā neviens nepiedāvā- visapkārt ir mašīnas. Ceļam gar abām malām ir novietoti spēkrati, izbraucošā kolonna stiepjas visu grants ceļa garumā (4km) un iebraucošā kolonna tāpat. Nav neviena, kas viņiem pasaka, ka turp ir bezjēdzīgi doties- lai arī vietas stāvlaukumā ir atbrīvojušās, līdz turienei vienkārši nav fiziski aizkļūt. Citi šoferi novietoja savus autiņus ceļa malā, citi sameklēja vietu kādos piebraucamajos ceļos, vēl citi izmantoja kādu pļavu vai tīruma malu, kur ”noparkoties”. Izmantojot izdevību- izsaku līdzjūtību apkārtējo lauku īpašniekiem. Jums ražība kritīsies par 30%. Ne tikai par izbraukātajiem tīrumiem, bet arī par jaunajām takām, ko iemina kinopilsētiņas aplūkotgribētāji.

Vienīgā labā lieta šajā stāvēšanā bija tā, ka varēja atbrīvoties no ieejas biļetēm- ārā braucēji par 3reizes mazāku summu (konkrēti -es) pārdeva savas biļetes iekšā braucējiem. Abiem labi :)
Bet ceļš vēl nav galā- līdz šosejai ir 4km un nebija neviena policista, kas regulētu satiksmi. Šeit gribu izmatot izdevību un pateikt milzīgu HU…tpu- FUI! organizētājiem (ja tādi tur vispār bija). Tā kā nekāda kustība nenotika (nevienā virzienā) sapratu, ka jāiet skatīties kas par desām. Sieva piesēdās pie stūres un es gāju regulēt satiksmi. Burtiski. Pretim braucējiem izskaidroju situāciju, palīdzēju apgriezt autiņu un cilvēki mierīgi aizbrauca (cik nu sastrēgumā var pabraukt) meklēt citu vietu. Tā pamazām, vairāki šādi ”satiksmes regulētāji” (bija vēl daži šoferi/līdzbraucēji, kas pakoriģēja situāciju) ejot uz priekšu, šauros ”pudeles kaklus” likvidēja un pamazām virzījāmies uz šoseju. Jocīgi bija vērot, ka cilvēki savus braucamrīkus novietojuši gandrīz uz pašas dzelzceļa pārbrauktuves (šo ceļu šķērso dzelzceļa līnija Tukums-Jelgava). Tuvojoties šosejai jocīgie skati turpinājās- katrā virzienā no piebraucamā ceļa bija diezgan gara automašīnu rinda. Laikam atbraukušie nepameta cerību tikt līdz normālai autostāvvietai. (ehh, naivie).

Tiekot uz šosejas un atstājot aiz muguras automašīnu pūzni, varēja mierīgi uzelpot- nobrauktie 4km 85minūtēs prasīja savu daļu nervu šūnas. Mierīgi elpojot, galvā šaudās doma- vai bija vērts braukt uz šo pasākumu? Vai nākamgad apmeklēšu šo gadatirgu(ja rīkotāji nebūs nolinčoti)? Pagaidām varu apgalvot- nē!

P.S.
Bija doma arī ielikt dažas bildītes gan no paša gadatirgus, gan sastrēguma, bet pagaidīšu – varbūt kādam būs izdevušās smukākas bildes. Ja neviens ar bildēm nepieteiksies, tad labošos un salikšu bildītes.