Category: kosmonauts

pieminot Challenger

1986.gada 28.janvārī ASV kosmosa kuģis Challenger devās savā desmitajā lidojumā. Uz borta atradās seši apkalpes locekļi un Ņūhempšīras augstskolas skolotāja Christa McAuliffe, kuru NASA izvēlējās no vairāk kā 11000 akcijas ‘’Skolotājs Kosmosā’’ pretendentiem.

73 sekundes pēc pacelšanās Challenger uzsprāga. Bojā gāja visa ekipāža.

Atceros, ka tajās dienās, pirms 22 gadiem, šie kadri tika rādīti daudz un dikti pa Padomju Savienības televīzijām. Vismaz man atmiņā tie iesēdušies pamatīgi. Laikam padomju propagandai tas bija īsts saldais ēdiens- nīstāko ienaidnieku un kosmisko konkurentu nedienas demonstrēšana.

Ir arī divi video- pirmais ir īsāks un konkrētāks, savukārt otrais ir nedaudz garāks un emocionālāks.

P.S.

Interesants ir fakts, ka otra skolotāja (Barbara Morgan), kura tika izraudzīta, kā iespējamā Christa McAuliffe aizvietotāja, 12 gadus vēlāk kļuva par astronauti un devās lidojumā kosmosā.

ar ko lidosim kosmosā

Vakar (23.01.2007.) Virgin Galactic prezentēja savu jauno kosmosa tūrismam paredzēto lidaparātu- White Knight II.

Ar šo lidaparātu tiks plānots veikt lidojumus līdz pat 110km augstumam, kas tūristiem ļaus gan paraudzīties uz Zemi no augšas, gan arī divu stundu ilgajā braucienā izbaudīt nedaudz vairāk par 4 minūtēm bezsvara stāvokli.

Neliels White Knight II raksturojums:

2 piloti un 6 pasažieri

Kopējais lidaparāta garums ir 23,7m, spārnu garums- 42,7m, augstums- 7,62m.

Pasažieru kabīne ir 3,66m gara un 2,28m diametrā.

15km augstumā no bāzes atdalīsies pats lidaparāts (SpaceShipTwo) un sasniedzot ātrumu 4000km stundā nogādās tūristus aiz 100km robežas.

Biļetes cena 200000$ (Pagaidām. Vēlāk, atkarībā no pieprasījuma, cena var nokristies).

Vairāk jaunā lidaparāta attēlus var redzēt šeit.

Ko ķīnieši šogad darīs Kosmosā?

Nevienam nav noslēpums, ka pamazām Visuma apguvei pievienojas aizvien jaunas valstis- pie ierastajām spēlētājām ASV un Krievijas (PSRS stafetes pārņēmējas) piepulcējas arī Japāna un Ķīna.

Tad, lūk- pēdējā paziņojusi savus plānus 2008.gadam. Un jāatzīst, ka tie nemaz neizskatās pieticīgi:

Ķīna plāno palaist kosmosā 15 raķetes, 17 satelītus, un savu, pēc skaita trešo, pilotējamo kosmosa kuģi.

2003.gadā Ķīna pieteica sevi kā trešo valsti (aiz ASV un Krievijas), kura nogādājusi kosmosā cilvēku, bet 2005.gadā divi Ķīnas astronauti veica piecu dienu ilgu ceļojumu Kosmosā.

2007.gada 1.oktobrī šī valsts nogādāja uz Mēnesi savu pirmo zondi ‘’Chang’e 1’’.

Šai valstij ar Kosmosu saistās lieli plāni- jau 2012.gadā tā plāno izsēdināt uz Mēness virsmas robotu, lai izpētītu Mēness virsmu, kā arī kopā ar Krieviju 2009.gadā plāno sākt Marsa izpēti.

Neaizmirsīsim arī to, ka novembra sākumā viens no ķīniešu inženieriem izmeta frāzi, ka tiek būvēta Ķīnai pašai sava kosmiskā stacija, kura varot būt gatava 2020.gadā. Vēlāk gan Ķīnas Kosmosa aģentūras pārstāvji šo ziņu noliedza.

Gan jau nebūs ilgi jāgaida, kad ķīnieši būs pabijuši arī uz Mēness virsmas un lielā skaitā pie debesjuma sakarinājuši savus satelītus. Lielai valstij lieli plāni.

ceļojums uz ziemeļblāzmu

Nedomā dārgo lasītāj, ka tiek piedāvāts ekskluzīvs ceļojums uz dzelzceļa staciju ar nosaukumu ‘’Ziemeļblāzma’’. Nē, tiek plānots piedāvāt pavisam jaunu ceļojumu, kura mērķis ir ziemeļblāzma. Pavisam vienkārši- ekskursanti samaksā apmēram 200000$ par biļeti un lido iekšā ziemeļblāzmā. Plānots, ka gada laikā (ja viss izdosies) šo divu stundu ilgo ceļojumu varētu izmantot apmēram 5000 tūristu.

Šis jaunais tūrisma centrs atradīsies Zviedrijas ziemeļos, netālu no apdzīvotas vietas Kiruna. Plānotais lidojumu uzsākšanas laiks ir 2010.gads un šīs idejas autors ir bagāts un populārs dēkainis sers Ričards Brensons.

Brensonam pieder ne tikai daudz naudas, viņam pieder arī uzņēmums, kurš izstrādā lidaparātus, ar kuriem drīzumā varētu nogādāt Visumā kosmosa tūristus, kuri gribētu apskatīties uz Zemi no augšas un pie reizes izbaudītu bezsvara stāvokli. Tā kā šis kungs zin ko dara un izskatās cieši nolēmis iekarot līderpozīcijas tūristu vertikālo ceļojumu organizēšanā.

No sirds novēlu kaut viņam šis bizness izdotos un labprāt pavērotu kā ziemeļblāzma izskatītos no iekšpuses (protams, iekš video). Pagaidām, dēļ zinātnieku intereses trūkuma pret ziemeļblāzmu, šādi pētījumi nav veikti- nav turp sūtītas ne raķetes ar kamerām, ne cilvēku ekspedīcijas. Cerams, ka tūristiem būs lielāka interese nekā zinātniekiem.

2007. gada labākās Visuma bildes

Nationalgeographic.com piedāvā savu skatījumu par to, kuras ir 2007. gada labākās Visuma bildes (izvilku dažas):

Ja gadījumā šīs bildes nepārliecināja, tad vēl var aplūkot citu kosmisko bilžu desmitnieku blogā badastronomy.com (arī izvilku dažas):

priecīgus Ziemassvētkus arī Kosmosā!

Ja visiem saviem tuvajiem, mīļajiem, dārgajiem Ziemassvētku apsveikumi ir jau aizsūtīti, tad nasa piedāvā nosūtīt kartiņu ar laba vēlējumiem arī Starptautiskās Kosmosa stacijas komandai.

Izvēlamies kartiņu un pastmarku, ierakstam vēlējumu un no kā tas tiek sūtīts un- aiziet! 16.ekspedīcijas dalībnieki (Peggy Whitson, Dan Tani, Yuri Malenchenko) būs priecīgi saņemt šos apsveikumus.

Ja nu paši negribat sūtīt, tad varat aplūkot video apsveikumu no šīs pašas ekspedīcijas dalībniekiem (tās rūķu cepures viņiem forši stāv :)).

Geminīdu meteoru plūsma

Varbūt kāds būs pamanījis, ka blogā esošais notikumu skaitītājs cītīgi skaitīja dienas, kuras atlikušas līdz kārtējam meteoru lietum šogad. Laikam precīzāk būtu bijis, ja skaitītu naktis, bet lai vai kā- tas brīdis ir klāt- Geminīdu meteoru lietus maksimums būs šonakt- vairāk uz rīta pusi.
Protams, nav jau jāgaida tikai plūsmas maksimums, var novērojumus veikt arī pirms un pēc tam, jo šis zvaigžņu lietus aktīvs ir no 7.decembra līdz 30.decembrim. Ja šonakt debesis būs apmākušās, tad visas cerības būs jāatliek uz nākamo nakti.
Turpretī, ja laikapstākļi būs labvēlīgi, tad šonakt būs iespējams novērot līdz pat 100 meteorītiem stundā.
Nedaudz par Geminīdām:
Geminīdu meteoru plūsma savu nosaukumu ir ieguvusi pateicoties Dvīņu zvaigznājam (latīniski Gemini- dvīņi) kurš tad arī būs jāsameklē debesīs, lai zinātu no kuras puses gaidāms labāks skats (skat. att). Lai gan citur ir lasāms, ka meteorus var novērot praktiski jebkurā debess apgabalā.
Parasti meteoru lietus veidojas pateicoties tam, ka Zemes orbīta šķērso komētu orbītas, kā rezultātā katru gadu apmēram vienos un tajos pašos datumos uz Zemes ir iespējams novērot meteoru plūsmas. Šoreiz ir izņēmums- Geminīdas neveidojas no komētas, bet gan no asteroīda Faetons (3200 Phaethon). Pagaidām nav skaidri pierādīts kā asteroīds var radīt meteorus- viena hipotēze ir tāda, ka tas varētu būt sadursmes rezultātā ar citu asteroīdu, kā rezultātā radās tāds kā atlūzu mākonis, kas seko asteroīdam pa viņa orbītu.
Lai zinātnieki spriež par meteoru izcelsmi, tas ir viņu darbs. Mēs labāk saģērbsimies siltāk un dosimies uz mazāk izgaismotām vietām- labāk ārpus pilsētām un pavērosim krītošās zvaigznes. Bez sitas apģērbšanās es varētu vēl ieteikt apbruņoties ar nelielu pacietību, jo acis pie zvaigžņu vērošanas nedaudz jāpieradina- kādas 5-10minūtes .
Lai jums šonakt labi skatās!

Attēls no šejienes