Category: kino
filma- ”Bezbailīgais”
Oriģinālnosaukums: Huo Yuan Jia/Fearless
Valsts: Ķīna/Honkonga/ASV
Žanrs: Drāma/Grāvējs/Vēsturiska
Lomās: Jet Li, Shido Nakamura, Betty Sun
Režisors: Ronny Yu
Gads: 2006
Par filmu-
19.gs beigās mazais Ho Juandzja sapņo iet sava tēva pēdās un kļūt par pasaules līmeņa cīņas meistaru. Kļūstot pieaudzis un izcīnījis uzvaras daudzos turnīros viņš nekļūst laimīgs, drīzāk otrādāk- viņa tuvinieki tiek nogalināti.
Bēdās pametot visu, Ho dodas kurp acis rāda un nonāk mazā ciematā, kur sāk dzīvot un strādāt kopā ar vietējiem zemniekiem. Šādā mierīgā vidē viņam ir laiks pārdomāt un saprast cīņas mākslu likumus un jēgu.
Atgriezies mājās viņš dodas uz starptautisku cīņas mākslas čempionātu.
Filma balstīta uz patiesiem notikumiem.
Filma, kurā ķīnieši labākajās Brūsa Lī iekoptajās tradīcijās parāda savu cīņas mākslu meistaru pārākumu par eiropiešu labākajiem cīnītājiem. Vienkāršā valodā pasniegta filma bez nekādām sarežģītām mērcēm un piedevām. Meistars piedzima, apguva cīņas mākslu un saprata tās jēgu. Protams, tas viss ir jāpierāda un filmas beigās arī teorēma tiks pierādīta- meistars parādīs kāda ir dzīve un kāda ir cīņa.
Kas bija un kas pietrūka? Bija daudz smuku cīņas elementu ne pārāk ierastā vidē. Bija kaušanās laiks un pārdomu laiks. Bija triumfāla atgriešanās un leģendas rašanās.
Pietrūka pavisam nedaudz- gribējās mazliet savādāku scenārija gaitu no jau ierastajām Honkongas cīņu filmām. Lai arī – tā ir laba piegrieztne, pēc kuras var uzšūt arī šādu te biogrāfisku vēstījumu. Dažbrīd likās, ka ir pa daudz dažādu glorificējošu elementu, kuri vairāk izskatījās pēc liekiem elementiem nekā filmas dramatiskā mirkļa akcents (pēdējās cīņas laikā [ne]veiktais ‘’nāves sitiens’’).
Katrā ziņā Džets Lī atkal pierāda, ka šobrīd viņa kustības ir tikpat ātras un veiklas kā kino specefekti un viņš lieliski iederas asa sižeta filmās, kur kādu slikto vajag glīti piekaut.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
filma- ”Zudusī kolonija”
Oriģinālnosaukums: Lost colony
Valsts: ASV/Bulgārija
Žanrs: Drāma/Vēsturiska/Mistika
Lomās: Adrian Paul, Frida Show, Rhett Giles
Režisors: Matt Codd
Gads: 2007
Grupa kolonistu uz vientuļas salas nolemj izveidot koloniju, kur sākt jaunu dzīvi. Bet kaut kas ar salu nav kārtībā- tajā mīt ļaunums, kas nemaz negrib veidot labas kaimiņattiecības. Sākas cīņa ne tikai par dzīvību, bet arī par savu dvēseli.
Filmas ievads solīja, ka var sagaidīt labu un interesantu turpinājumu, jo vēsturiska kostīmfilma ar nelielu piedevu mistikas var likties gards kumosiņš, bet sākoties otrajai trešdaļai sāk likties, ka filma budžets tika iztērēts un līdz filmas titriem vajag aizmocīties ar pāri [ne]palikušajiem līdzekļiem. Aizmocīties gan aktieriem, gan skatītājiem. Ja vēl aktieriem ir puslīdz spiesta lieta sagaidīt finiša lentu, tad skatītājs neko nebūs zaudējis, ja līdz tai netiks.
Nedaudz jāatklāj filmas gaita, bet bez tās būs pagrūti paust savu viedokli. Angļu kolonizatori, kuri izsēdināti uz vientuļas salas, drīz saprot, ka uz šīs salas bez viņiem ir vēl kādi. Un šie kādi vairāk piestāvētu mirušo nekā dzīvo pasaulei. Un starp mirušajiem un dzīvajiem rodas domstarpības, kuras tiek risinātas ar ieroču palīdzību. Ja vēl no sākuma risināšana izpaudās kā mistisku elementu darbināšana mežā, tad beigās nesmuki spoki staigāja/peldēja apkārt un apbižoja cilvēkus. Pēdējie šajā pasākumā ne pārāk veiksmīgi aizsargājās un vēl mazāk veiksmīgi tēloja. Cīņas bija jēlas un samākslotas, pusmiroņi bija šausmīgi nepārliecinoši un aizdomīgi maz (laikam pamatīgi tika apcirpts budžets), beigu cēliens pavilkts aiz matiem. Īsāk sakot- pārāk daudz neizdevušos un kaitinošu elementu, lai filmu varētu dēvēt par nebaudāmu. Pat ja tā domāta tikai televīzijai.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
filma- ”Nozieguma liecinieki”
Oriģinālnosaukums: Vantage point
Valsts: ASV
Žanrs: Spriedzes/Drāma
Lomās: Dennis Quaid, Matthew Fox, Forest Whitaker
Režisors: Pete Travis
Gads: 2008
Par filmu-
Publiskās uzstāšanās laikā Spānijā tiek sašauts ASV prezidents. Kamēr apsardzes darbinieki mēģina noskaidrot tālāko darbības plānu, atskan teroristu organizēts sprādziens.
Notikumi tiek parādīti no dažādiem skatu punktiem- televīzijas operatoru, prezidenta miesassargu, nejaušu garāmgājēju, teroristu redzētais skatītājiem ļauj pamatīgāk iepazīt notikuma gaitu un katra šī notikuma liecinieku.
Tā pati teroristu tēma, tikai citās kulītēs- šoreiz visnotaļ interesantā manierē izveidota filma, kas skatītājam, atkārtojot vienu un to pašu notikumu, tikai katru reizi no cita personāža redzespunkta, izteiksmīgi parāda kā notikumi attīstījās pirms tie saplūda kopā. Lai gan katrā notikumā no jauna pulkstenis rāda 12:00 un no pirmā skatu punkta jau zināms ar ko beigsies nākamais, tāpat ir interesanti pavērot kā rīkojas katrs lomu atveidotājs, skatītājam jau zināmā scenārijā. Vai varbūt skatītājs nemaz nepamanīja visu?
Bet, lai skatītājiem saglabātu azartu, tiek izmantots vienkāršs variants- filmas varoņi redz un skatītāji redz, ka viņi ko ierauga, bet ko viņi pamana, tas tiek piepauzēts. Jā, intriga tiek meistarīgi saglabāta, un skatītājam garlaikoties nevajag.
Protams, bez kārtīgas apšaudes, spridzināšanas un pakaļdzīšanās spriedzes filmā neiztikt un arī šeit tas tiek demonstrēts pēc pilnas programmas. Bet tā kā man vienmēr sanāk kaut kur piekasīties, arī šeit negribētu taisīt izņēmumu un atkal skatoties gribot negribot galvā iesēžas jautājumi:
- Vai var apaļīgas miesas būves cilvēks ar videokameru rokās skrienot un pie reizes filmējot turēt tādu pašu tempu kā divi trenēti miesassargi un no viņiem bēgošs terorists?
- Cik meistarīgam jābūt cilvēkam, lai ļoti lielā ātrumā vadot automašīnu pa šaurām ielām un izvairoties no citiem satiksmes dalībniekiem, varētu vienā rokā turēt kabatas tālruni un zvanīt, un sarunāties par to pie reizes arī nosaucot ielu pa kuru viņi brauc?
- Vai mašīnai pie tām sadursmēm nevajadzēja parādīties gaisa spilveniem?
- Vai pieredzējušam miesassargam vispirms nevajadzētu pārbaudīt avarējušā mašīnā esošos teroristus, nevis vienkārši parunāties ar prezidentu, lai gan tika norādīts, ka ierocis turpat blakus mētājas?
Nu jā, nav jau nekas traks, bet tie ir tādi sīkumi, kas traucē baudīt filmu. Sīkumi, no kuriem var (un vajag) izvairīties. Bet, ja kāds šādiem sīkumiem var nepiegriezt vērību un vēlas pavērot kino bez īpašām pretenzijām, tad šo filmu var ierakstīt skatāmo filmu saraksta vidusdaļā.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
filma- ”Herkuless Ņujorkā”
Oriģinālnosaukums: Hercules in New York
Valsts: ASV
Žanrs: Komēdija/Fantastika
Lomās: Arnold Schwarzenegger, Deborah Loomis, James Karen,
Režisors: Arthur Allan Seidelman
Gads: 1970
Par filmu-
Dzīvojot Olimpā, Herkulesam uznāk vēlme atgriezties uz Zemes un pavērot kā tur tagad izskatās. Pretēji sava tēva Zeva aizliegumam viņš tomēr dodas uz Zemi un ierodas Ņujorkā. Tikai viņam ir grūti pierast pie mūsdienu pasaules…
Šī laikam ir viena no tām filmām ar kuru galvenās lomas tēlotājs nevar lepoties- tā kā tā ir viņa pirmā filma (dokumentālo filmu ‘’Cilājot dzelžus’’ neskaitīsim), te iederētos teiciens par kucēnu sūtīšanu jūrskolā.
Lai arī zināju, kas mani sagaida, tomēr ziņkārības dzīts nolēmu ziedot nedaudz laika, lai paskatītos kā Arnoldam gāja jaunībā ar kino. Jāsaka, ka filma savam žanram atbilst pilnībā, tikai komēdija vairāk bija aktiermeistarībā (precīzāk tās trūkumā) un sižetā, un dialogos, un … īsāk sakot visa filma ir diezgan jautra, ja to skatās vai nu ziņkārības vai viegli iedzērušā kompānijā. Ar nopietniem nodomiem labāk šai filmai nepieiet.
Filmas galvenais trumpis bija nesenos titulus ieguvušais muskuļotais cilvēks, kuram pie katras mazākās izdevības bija jāparāda bicepss, tricepss un prese. Ja nav vēlēšanās skatīties kā Arnolds demonstrē savu figūru, tad filmas nobeigumā var ‘’baudīt’’ skatus kā viņš apenēs skraida pa Ņujorku.
Protams, jāpiever acis uz mitoloģiskām neprecizitātēm, savādāk tas skatītiesgribēšanu vēl vairāk samazina.
Grūti pateikt, kam šī filma varētu interesēt, ja nu vienīgi kādam Ārnija fanam, kuram ir nepieciešami ķeksīši pie visiem viņa darbiem.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
filma- ”Asinis plūdīs”
Oriģinālnosaukums: There will be blood
Valsts: ASV
Žanrs: Drāma
Lomās: Daniel Day-Lewis, Martin Stringer, Kevin J. O’Connor
Režisors: Paul Thomas Anderson
Gads: 2007
Par filmu-
Amerikāņu literatūras klasiķa E.Sinklēra romāna ‘’Nafta’’ ekranizācija.
Notikumi risinās 20.gs sākumā Kalifornijā, kad ambicioza un neparasta rakstura cilvēkam piederoša naftas kompānija piedzīvo strauju augšupeju.
Nafta- vārds, kas daudziem 20.gs sākumā lika mainīt savu dzīvi vai nu kļūstot par naftas ieguvējiem, vai arī par tās patērētājiem. Vārds, kas solīja lielas bagātības un lielas pārmaiņas. Izmanīgākie lika lietā visas savas pārliecināšanas spējas, lai tikai iegūtu sev interesējošo zemes gabalu, kura dzīlēs glabājas tik svarīgais resurss.
Perfekti tēlojošais Daniels Dejs Lūiss savu tēlu visas filmas laikā ekselenti iznesa no maza racēja līdz ievērojamu bagātību guvušam rūpniekam un pat tālāk, līdz sarkastiskam sakārnītim. Bet nafta izsīkst, un izsīkst arī cilvēka vara pār citiem un pār sevi. Tad parādās cik viņi godīgi bijuši gan pret sevi, gan citiem, gan Dievu.
Filmu varētu raksturot kā nelielu ieskatu kāda maza naftas rūpnieka izaugsmē, kur spilgti parādās tā laiku cilvēku un tā laika vides dažādie raksturi. Ar treknu svītru var pasvītrot gan DDL, gan jaunā mācītāja tēlojumu. DDL spēja parādīt skatītājam vissīkākās nianses, kas tik ļoti piestāv viņa tēlam ir vienkārši apbrīnojama. Grimases, kustības, skatiens, viss ir tik dabiski un piederīgi viņa lomai, ka nekas cits neatliek kā meistara priekšā nocelt cepuri. Gandrīz vai gribētos apgalvot, ka filmas ar viņa piedalīšanos kļūst par automātiskām vērtībām.
Lai nebūtu tā, ka slavēju tikai Lūisa veikumu, varu piebilst, ka arī pārējie aktieri latiņu turēja gana augstu. Varētu pat teikt, ka visas filmas laikā nebija tāda brīža, kad piezagtos doma atrauties no ekrāna vai nepatikā saraukt pieri. Šī nu ir filma, kuru ir vērs noskatīties, gan nelielu vēsturisku ieskatu gūšanai, gan arī perfektu raksturu tēlojumam.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
filma- ”Bury my heart at Wounded Knee”
Oriģinālnosaukums: Bury my heart at Wounded Knee
Valsts: ASV
Žanrs: Vesterns/Drāma
Lomās: Aidan Quinn, Adam Beach, J.K. Simmons
Režisors: Yves Simoneau
Gads: 2007
Par filmu-
Filma vēsta par Amerikas mežonīgo rietumu kolonizāciju un indiāņu cīņu par savām tiesībām. Kauja pie Wounded Knee bija pēdējā lielākā bruņotā sadursme starp siu cilts indiāņiem un ASV armiju.
Man, kā padomju laikos augošam puišelim, ar vesterniem vairāk asociējās serba Goijko Mitiča tēlotās indiāņa filmas, kur nelietīgos bālģīmjus manīgie un veiklie indiāņi nolika pie vietas. Laikam tie bija mani pirmie soļi vesternu pasaulē un atmiņā palicis, ka indiāņi savas cīņas uzvarēja. Ja ne vienmēr uzvarēja, tad vismaz cīņas vietu atstāja neuzvarēti. Šī filma parādīja savādāku ainu, jo te nebija īsti ierastais vesterns ar daudz kovbojiem un iespaidīgām pistoļcīņām. Šeit drīzāk prasītos apzīmējums- mākslinieciska filma ar dokumentālu piegaršu, jo vairāk tika aplūkots Amerikas pamatiedzīvotāju sūrais un grūtais liktenis, kad ar viltu un spēku iebrucēji piespieda indiāņus pamest viņu svētvietas un ierastos medību laukus. Pietika tikai virsaitim pieskarties rakstāmspalvai, kad indiāņi pazaudēja tiesības atrasties viņu apdzīvotajās teritorijās un tika pārvietoti uz rezervātiem. Tos virsaišus, kuri pretojās, mēģināja pārliecināt ar spēku- ar modernākiem ieročiem apgādātie amerikāņu karavīri bez īpašas piepūles tika galā ar indiāņu pretošanos.
Filma lieliski parāda indiāņu traģisko likteni, viņu cīņu par tiesībām dzīvot brīvu dzīvi, medīt savvaļā bizonus, nevis šaurā aplokā izlaistu teļu. Atrasties tur, kur simtiem gadu atradušies viņu senči, nevis tikt deportētiem uz rezervātu. Turpināt būt brīviem, nevis pārtikt no žēlastības dāvanām ko piedāvā valdība.
Šī ir viena no tām retajām filmām, kuras personāžus es neuztvēru kā aktierus, bet drīzāk kā parastus cilvēkus, kuri izskatījās, ka tiešām būtu izjutuši un piedzīvojuši visu to, ko viņi mums mēģina parādīt. Parādīt tik pat smeldzīgu un tik pat jūtīgu stāstu, kāds tas bija deviņpadsmitā gadsimta beigās, kad amerikāņi pret indiāņiem izturējās tikai un vienīgi kā traucēkļiem.
Un nevajag brīnīties, ka jūtīgāks skatītājs filmas beigās var tikt saraudināts.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
filma- ”Nezvērs”
Oriģinālnosaukums: Cloverfield
Valsts: ASV
Žanrs: Spriedzes/Grāvējs/Drāma
Lomās: , Jessica Lucas, Michael Stahl-David
Režisors: Matt Reeves
Gads: 2008
Par filmu-
Roba atvadu ballīti pārtrauc neizprotami trokšņi un elektrības pazušana lielā Ņujorkas daļā. Iedzīvotāji neziņā izskrien uz ielām un redz, ka Ņujorkai uzbrūk milzīgs briesmonis, kurš savā ceļā demolē ēkas un iznīcina cilvēkus. Iedzīvotāji panikā metas bēgt no šā nezvēra. Armija ir bezspēcīga un Manhetena tiek pasludināta par slēgto zonu, kuru ir paredzēts iznīcināt. Bet kaut kur salas kādā pussagrautā namā atrodas Roba draudzene…
Kas var notikt, kad Amerikā ierodas milzīgs nezvērs, kuram Ņujorkas ielās ir par šauru? Pareizi, tas diezgan neveikli pārvietojas un bojā ēkas un samin cilvēkus. Dažus cilvēkus arī apēd (vai saplosa). Cilvēkiem tas nepatīk un viņi cenšas šo milzīgo briesmoni neitralizēt. Apmēram šādi varētu raksturot visu filmu, kura pārsteidza ar savu milzīgo seklumu. Ne tikai grūti bija uztvert ‘’operatora’’ darbu, bet arī jēgu. Par ‘’operatoru’’ parunāsim nedaudz vēlāk, tagad gribētos pafilozofēt par filmas vēstījumu. Laikam liela daļa skatītāju, tāpat kā es būs vīlušies par kārtējo Godzillas versiju lielpilsētā. Lai gan katastrofu žanrs, ar attiecīgo garastāvokli, man patīk, bet šajā filmā nebija nekas tāds, pie kā varētu piesiet acis. Pēkšņi pazūd elektrība un pa ielu pārvietojas diezgan liels un diezgan neglīta izskata ķiņķēziņš. Precīzāk varētu teikt, ka filmas lielāko daļu izskatījās tas neiet, bet mīcās. Grozās kā apjucis un nekādi nevar saprast ko režisors no viņa grib. Arī aktieriem laikam visu filmu bija dots uzdevums kliegt, skriet un histēriski darboties. Pārējais nebija svarīgs, jo ‘’operatora’’ darbs, kas visu filmu izpaudās kā skatīšanās caur aculiecinieka filmēto videokameru, savā drebelīgumā neļāva saklausīt un saskatīt neko vairāk kā jūras slimību rosinošu ainiņas. Nemitīga kameras šaudīšanās un zūmošana filmas uztveri kārtīgi pazemināja. Īsie emocionālie iestarpinājumi drīzāk izskatījās pēc vārga mēģinājuma filmai piešķirt jelkādu emociju piegaršu.
Vēl pie filmas kaitinošajiem elementiem varētu pieskaitīt pārāk lielo klišejisko elementu esamību- gan melnādainie veikalu zagļi, gan stealth bumbvedējs (kāpēc?), gan Brīvības statujas galvas noraušana. Un vēl vesela kaudze ar tiem pašiem jautājumiem- kāpēc vajadzēja pret šādu milzeni sūtīt parastus zaldātiņus ar triecienšautenēm? Kāpēc netika izmantotas lidmašīnas un helikopteri? Un kas cilvēkam liktu šādas staigājošas katastrofas klātbūtnē visu laiku filmēt, lai gan nekāda lielā jēga no uzfilmētā nav- nav ne paša briesmoņa (normāls kadrs), ne vēlme skatīties uzfilmēto. Arī tas, ka itin bieži parādījās apdraudējums gan paša filmētāja, gan viņa ceļabiedru dzīvībai, filmēšana netika pārtraukta, lai gan jebkuram normālam cilvēkam vajadzētu iedarboties pašsaglabāšanas instinktam, nevis turpināt filmēt, kā līdzgaitnieki ar pūlēm atsit lielā pretekļa mazos draudziņus (un no kurienes tie vispār radās? Atpeldēja kopā ar lielo brāli?).
Rezultāts sanācis ir pārāk kaitinošs, lai varētu šo filmu kādam ieteikt. Pat katastrofu žanra visuzticamākie cienītāji šajā filmā interesi varētu zaudēt jau pirmajā filmas trešdaļā.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
filma- ”Bābele”
Oriģinālnosaukums: Babel
Valsts: ASV
Žanrs: Drāma/Spriedze
Lomās: Brad Pitt, Cate Blanchett, Mohamed Akhzam, Peter Wight
Režisors: Alejandro González Iñárritu
Gads: 2006
Par filmu-
Ganot kazu ganāmpulku divi marokāņu zēni nolemj pārbaudīt cik tālu var aizšaut jauniegūtā bise. Izrādās, ka tā lodi var aiznest līdz pat tūristu autobusam…
Šāviens atbalsojas uzreiz trijās pasaules daļās, kur amerikāņu laulātais pāris, kurlmēma japāņu meitene ar savu tēvu un ASV strādājoša meksikāņu bērnu aukle tiek ierauti katrs savā un tai pat laikā arī savstarpēji saistītā dzīves virpulī.
Ja vēlaties redzēt ar emocijām piesātinātu filmu, tad ‘’Bābele’’ būtu īstā filma. It kā pavisam sveši cilvēki, kuriem pat nav lemts filmas laikā satikties, savas dzīves mēģina ievirzīt tādā gultnē, kur viņi tās spētu vadīt, bet nevienam tas īsti neizdodas, jo gan laulības problēmu risinošajam amerikāņu pārim, gan ikdienas garlaicības nomāktajiem marokāņu puišeļiem, gan visu atgrūstajai kurlmēmai japāņu meitenei dzīve ir kā labirints, no kura viņi visi mēģina izkļūt laukā. Katram ir savas problēmas, katrs no viņiem runā savā valodā, bet traģiska dzīve ir visiem kopēja.
Visvairāk mani šajā filmā pārsteidza tieši bērnu tēlojums- viss sanācis tik dabiski tik nepiespiesti, un tajā pat laikā viņu tēlojumā bija viss, kas norisinājās uz ekrāna. Ja bija prieki, tad prieki tika parādīti. Ja bija bēdas un izmisums, tad tās tika parādītas un pat piekasīgākam skatītājam to visu vērojot nevajadzētu domāt, ka viņi jau tikai tēlo. Jautri, traģiski, izmisīgi un ļoti pārliecinoši.
Arī laulātā pāra traģēdija ‘’nekurienes vidū’’ un apkārt esošā bezspēcība filmu padarīja vēl emocijām bagātāku- ne tikai apkārtējo cilvēku nevēlēšanās viņiem kā palīdzēt un pamešana tajā pat nekurienes viducī, bet arī viņu abu satuvināšanās.
Nevajag baidīties, ka filma būs depresīva un traģisma piesātināta. Lai arī problēmu tur netrūkst, tā skatītāju izklaidē- tā liek domāt, liek līdzi just katra stāsta galvenajiem varoņiem, liek skatītājā raisīties emocijām.
Šo filmu droši var turēt visiem redzamā vietā uz plauktiņa.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
filma- ”Soutlendas stāsts”
Oriģinālnosaukums: Southland tales
Valsts: ASV
Žanrs: Komēdija/ Fantastika/Drāma
Lomās: Dwayne Johnson, Seann William Scott, Sarah Michelle Gellar, Justin Timberlake
Režisors: Richard Kelly
Gads: 2006
Par filmu-
2008.gadā, pēc Tešā pasaules kara un virkni atomsprādzienu, ASV ekonomika un vide ir izpostīta. Izpostīta ir arī demokrātija- pie varas ir autoritāra valdība, kura cenšas kontrolēt ikviena valsts iedzīvotāja dzīvi. Mēģinot atrast savu vietu šajā valstī, krustojas triju cilvēku – pornozvaignes Kristas, boksera un filmu zvaigznes Santarosa un policista šizofrēniķa dzīves.
Atzīšos- es filmu sapratu (precīzāk- nopratu par ko tur ir runa) tikai pēc tās noskatīšanās izlasot anotāciju. It kā skatoties viss liekas saraustīts un kopā nesalīmējams. Mēģinājums saprast un savienot saraustītos kadrus vienkārši atduras kā pret sienu. Jā, filmas beigās savienojuma klikšķis bija, bet tā bija tikai skaņa. Nekāds vizuāla efekts nebija saskatāms.
Jau filmas sākums parāda diezgan apokaliptisku ainu, kas sola savdabīgu variāciju par tēmu ‘’kā būtu ja būtu’’. Kā būtu ja valdība kontrolētu cilvēkus, kā būtu ja cilvēkiem sāktu tas nepatikt, kā būtu ja pornozvaigzne kļūtu par kārtīga šova vadītāju, kā būtu ja filmu zvaigzne savu scenāriju spētu uzrakstīt kā nākotnes paredzējumu.
Skaidrība par režisora darbu arī nav nekāda- vai viņš ir mēģinājis šo filmu veidot kā komēdiju vai kā parodiju vai arī kā savdabīgu vēstījumu. Velk uz pēdējo variantu, ar nelielu piebildi, ka tas ir tik savdabīgs, ka izprast būs pagrūti. Var jau būt, ka katram skatītājam pašam ir jānoskaņojas vai pat speciāli jāsagatavojas, lai varētu teikt, ka režisoru un aktieru vēstījums ir aizgājis. Par pēdējo darbu ar nav īstas skaidrības- galvenās lomas tēlotāja, bijušā restlinga darboņa, aktiermāksla jau izsenis mani ir kaitinājusi, ka viņa darbu es diez vai kādreiz varētu novērtēt ar pozitīvu atzīmi. Pārējo viņu kolēģu darbošanās tikai periodiski bija baudāma- ar labu mūziku un īslaicīgu saņemšanos dažas epizodes bija pat ļoti skatāmas. Bet kopsummā nez vai vairāk labus vārdus varētu teikt. Varbūt man jāpaliek pie domas, ka neesmu sapratis ne filmas dziļo domu, ne lidojošā busiņa vēsti, tāpēc vairāk negatīvo turpināt nebūtu godīgi. Ja nu vēlāk pielec? Lai gan diez vai- šī filma diez vai atmiņā uzkavēsies ilgāk par pāris dienām.
Šīs, kā arī citu filmu vērtējumi ir atrodami kino sadaļā.
Komentāri