Arhīvs kategorijai ‘cemme’
Thursday, Oktobris 18th, 2007 |
Vakar manā uzmanībā nonāca informācija, ka tiek organizēta protesta akcija pret šobrīd valstī valdošo patvaļu no tautas kalpu puses- tiek meklēta smagā transporta tehnika (traktori, buldozeri, pašizkrāvēji utml), lai atmiņā atsauktu 17 gadus vecus notikumus, kad ar šādu pat transporta tehniku nedaudz simboliski un nedaudz fiziski aizsargāja Ministru Padomi.
Jocīgi jau laikam izklausās, bet šodien neatkarīga valsts ir jāsargā no tā, kas sēž toreiz sargātajā Ministru Padomē…
Akcijas mērķis ir simboliski ar smago tehniku aizsargāt KNAB ēku, pret valdības lēmumu atstādināt KNAB priekšnieku. Ir vajadzīgi gan tehnika, gan cilvēku, kuri varētu nogādāt šo tehniku uz Rīgu. Vieta un laiks tiks precizēti, tiklīdz būs apzināti braucēji.
Izskatās, ka valstī notiek kaut kāda kustība, varētu pat teikt, ka briest nemieri. Nezinu vai aizies tik tālu, ka arī mums būs jādomā, kā dēvēt savu revolūciju (Ukrainā- oranžā, Gruzijā- rožu revolūcija), bet pārmaiņas augšējos plauktos būs. To var noprast pēc mūsu iekšlietu ministra I.Godmaņa teiktā kā notika valdības balsojums par KNAB priekšnieka A.Loskutova atstādināšanu- Ministru prezidenta pateicis: vai nu es vai nu Loskutovs! Šāda frāze nevienam ministram nepiedāvāja izvēles iespēju. Tā ir demokrātija? Manuprāt, ka tā ir šantāža, ultimāts, draudi… sauciet kā gribat, bet tā demokrātiskā valstī nenotiek.
Katrā ziņā, ja tauta piespiedīs KNABu likt mierā (un izskatās, ka piespiedīs), tad Valdībai būs jāatkāpjas (skat. augstāk- vai nu es vai nu Loskutovs). Tikai mani māc šaubas, ka tautai pietiks tikai ar valdības nomaiņu. Ka nepaķer arī saeimu līdzi…
Attēls no barikades.lv
publicēts cemme | 4 komentāri »
Monday, Oktobris 1st, 2007 |
Izlasīju ziņu, ka Brīvības piemineklim gatavojas iepirkt jaunu muzikālu pielikumu, jo redz- putni to maitā. It kā jau skaidrs- jebkura pieminekļa dzīvē vislielākais ienaidnieks ir putns. Izņēmums laikam bija vienīgi Ļeņina piemineklis Dubultos (Jūrmalā), kuram ne tikai kaijas taisīja uz galvas, bet arī lapsenes savu pūzni bija ietaisījušas kājstarpē.
Brīvības piemineklim lielāko skādi putni nodara tieši zvaigznēm- stāvot/staigājot tie bojā zvaigžņu zeltītās maliņas, tāpēc pēc restaurācijas tika iepirkta aparatūra, kura ar skaņas signāliem aizbaida putnus.
Saprotams, ka parastus putnubiedēkļus uz pieminekļa neliks, tāpēc ir jāmeklē moderns ‘’putnubiedēklis’’. Tikai viena skāde- putni pie skaņas pierodot un vairs nebaidās. Tāpēc ir jāpērk jauna biedējoša aparatūra. Summa nav liela un varētu arī par šo lietu neuztraukties, bet galvā visu laiku jaucas viens jautājums- vai tad nevar piemeklēt kādu stabilu aizsardzības sistēmu?
Atceros, ka agrāk Rīgas centrālajā stacijā bija izvietoti vairāk informācijas stabi, uz kuriem mīlēja sēdēt baloži (kuri neatceras- baloži pa stacijas telpām dzīvojās tāpat kā vilcienu pasažieri), un lai putniem šo vēlmi mazinātu, tad uz šiem stabiem novietoja dēļus ar naglām, kuru asie gali bija vērsti augšup.
Varbūt šis piemērs izklausās diezgan rupjš, lai to izmatotu piemineklim, bet var taču izveidot smalku, tūristu acīm neredzamu, nagliņu/adatiņu veidojumu, kuru novieto uz zvaigznēm. Nez vai kāds putns gribēs sēdēt tur, kur dursies pēdā.
Ja dabas draugi saka, ka tas nav humāni (putni var savainoties), tad jāpakonsultējas pie ornitologiem- gan jau viņiem ir zināšanas, kas var noderēt pieminekļu aizstāvjiem.
Bet, jau tiešām šī skaņas aparatūra ir vienīgā, kas spēj nodrošināt pilnvērtīgu un humānu pieminekļa aizsardzību, tad man nekas cits neatliek kā paklusēt.
Vienīgi atkal jautājums- vai tiešām nevar nomainīt tikai skaņu celiņu, kāpēc jāpērk visa aparatūra? Starp mūsu mūziķiem ir vairāki, kuru mūzika spēj aizbaidīt ne tikai putnus…
publicēts cemme | 4 komentāri »
Friday, Septembris 14th, 2007 |
Gribētos, jau izvairīties no pārlieku lielas moralizēšanas un pārmetumiem, bet šaubos, ka man tas izdosies (vismaz līdz šim nav izdevies).
It kā mēs dzīvojam normālā attīstītā valstī ar normāli attīstītu sabiedrību, bet kaut kas nav. Kaut kas nav daudzās jomās, bet gribētu parunāt par šo to asiņainu- par asins ziedošanu. Par donoriem.
Televīzijā un internetā biju ievērojis dažas reklāmas. Nezinu vai drukātajos izdevumos ar šāda informācija paradās, bet spriežot pēc izmisuma pilnajiem un kliedzošajiem saukļiem no asiņu vācējiem, tad prasās. Pat ļoti prasās.
Un laikam šī ir viena no tām nedaudzajām lietām, par kurām valstij nav ko pārmest- te viss ir atkarīgs no sabiedrības. No katra sabiedrības subjekta- no mums.
Kas tad ir jādara, lai šādu situāciju novērstu- it kā nekas, tikai tāds sīkums, kā katram Latvijas iedzīvotājām (veselam, pilngadīgam), neatkarīgi no dzimuma, tautības, rases, būtu jāziedo neliela daļa no savām asinīm. Nekas vairāk un nekas mazāk.
Kas slēpjas zem šiem vārdiem- ‘’daļa no savām asinīm’’? Varu padalīties ar savu nelielo pieredzi šajā lietā. Jau kādu laiku esmu ārpus donoru kustības, jo nav noslēpums, ka visi nevar būt donori- ir lietas un apstākļi, ko pats nevar ietekmēt, un par pēdējiem jaunumiem esmu mazāk informēts.
Bet domāju, ka pamats jau ir palicis tas pats vecais- ierodamies ar savu pasi asins nodošanas vietā un aizpildām anketu. Tad ejam uz ārsta kabinetu, kur dakteris mūs izmeklēs un izprašņās. Izmeklēšana ir ātra- asinsspiediens, stetoskops. Izprašņāšana arī ātra: ‘’dzeram, medikamentus lietojam, galvas trauma ir bijusi?’’ un vēl daži jautājumi.
Ja viss pie daktera ir kārtībā, tad nākamais posms ir asins analīzes nodošana. Pārbauda grupu un laikam vēl ko (iedūra pirkstā un tad noņemtajām asinīm pilina visu ko klāt).
Tālāk ceļš virzās uz kafejnīcu (ēdnīcu?), kur deva ļoti saldu (un diezgan negaršīgu) tēju un kādus četrus piecus ‘’selga’’ cepumus. Cik nu atceros, tad šī tējas dzeršana ir svarīga- tad asinis pie nodošanas plūdīs ātrāk. Vismaz man vienreiz pārmeta, ka es nedzēru- it kā slikti sūknējās ārā un man jautāja: ‘’vai es tēju dzēru?’’. Nācās vien atbildēt, ka nedzēru, jo tik negaršīgu un saldu ‘’dzērienu’’ es nevaru dabūt iekšā. Māsiņas piekodināja, lai nākamreiz obligāti dzerot, citādi slikti tekot. Varbūt es kaut ko jaucu un ne jau saldajā tējā ir tas plūšanas spēks, bet nākamās reizes es to tēju dzēru un nebija nekādu aizķeršanos.
Tad, kad nepilni 500grami no tavas vēnas ir izpumpēti, tad var doties uz kasi pakaļ nelielam naudas pabalstam trīs latu apmērā.
Laikam turpat kasē bija iespējams saņemt apstiprinājumu, ka esi nodevis asinis un Tev pienākas brīvdiena. Pašam nesanāca šo iespēju izmantot, bet ja nu kādam darba devējs ir kārtīgs, tad vajadzētu šo iespēju izmantot.
Spriežot pēc asinsdonoru centra asins ziedošanas lūgumiem (nav donoru), tad problēmas ar rindā stāvēšanu nevajadzētu būt- visu šo procedūru var izskriet nepilnas stundas laikā.
Vēl, uz dažādiem svētkiem (18.novembris, Ziemassvētki utml) donoriem bija dāvanas (grāmatas, šokolādes uc).
Bet nu pietiek gremdēties atmiņās- ir jāuzraksta nedaudz skarbāks teksts.
Bija lasīts vai dzirdēts šāda atziņa- ja katrs Latvijas iedzīvotājs (pilngadīgs un vesels) vienu reizi gadā ziedotu asinis, tad valstij nebūtu nekādu problēmu ar asins rezervēm.
Varbūt es kārtējo reizi ko jaucu (varbūt ne katrs, varbūt ne vienu reizi gadā), tāpēc šo teikumu varat neņemt vērā.
Būtiskākais jau ir nevis cik bieži un nevis cik cilvēki, bet gan tas, ka cilvēki var, bet nedara. Te jau pat laikam ir izslēgta diskusija, kāpēc tas netiek darīts. Attaisnojuma nav, izņemot laikam reliģiju, vecumu un veselību. Pārējos iemeslus asins nenodošanā būtu grūti pieņemt, lai gan katram jau ir sava teikšana par savu ķermeni.
Katrā ziņā iesaku aiziet nodot asinis- tas būs derīgi ne tikai asinsdonoru centram vai kāda dzīvības/veselības glābšanai, bet arī jums pašiem. Pirmkārt, jums būs iespējas uzzināt savu veselības stāvokli (par baltu velti, pluss vēl piemaksās) un otrkārt- tas būs labs iemesls paaugstināt savu pašapziņas līmeni. Kā nekā ir padarīts labs darbs un varbūt pat izglābta kādam cilvēkam dzīvība.
Kad Tu pēdējo reizi esi kādam izglābis dzīvību?
publicēts cemme | 8 komentāri »
Monday, Septembris 10th, 2007 |
Uzreiz sākumā gribu pateikt, ka šī nebūs pamācībā kā aizdzīt no sava bloga, portāla vai lapas tās lasītājus. Drīzāk gan kārtējā pieķeršana sevi pie domas, ka es vairs neapmeklēju (un neapmeklēšu) tādas interneta vietnes, kurās tika publicēts kāds raksts (vai raksti), kas saturēja pārāk lielu devu nepamatota negatīvisma un infantilas informācijas par kādu man vai man tuviem cilvēkiem svarīgu tēmu.
Var sanākt diletantisks raksts, kļūdains raksts, neprecīzs raksts, pārāk reklamējošs raksts, pārāk [katrs ieraksta savu variantu], bet nevajadzētu savas negācijas un uzskatāmu tēmas tuvredzību iepīt tekstā, kurš tiek nodots tālāk publiskai telpai.
Vajag piemēru? Lūdzu!
Pāris nedēļas atpakaļ uzdūros viena bloga rakstam (ar pirkstu nerādīšu), kurā autors mēģināja aprobežotā manierē un ar izaicinošu toni spriest par reliģiju un tai piederošo cilvēces daļu. Var taču kritizēt, nopelt, pasmieties, bet rakstā esošie epiteti bija pārkāpuši robežu. Gandrīz no katra teikuma spraucās ārā autora žultspūšļa vadīta doma, kas bija ne vairāk kā tikai doma. Ne miņas no viedokļa, pamatojuma, vai pat vēlmes ko pamatot. Vienkārši- man tas nepatīk! Tā pamatīgi velk uz neaudzināta bērneļa raksturojuma pusi…
Protams, ir vārda brīvība, tikai kāpēc tā ir jāizmanto šādā veidā? Nevajag jau rakstīt uzreiz tikai pozitīvi, ja tēma ir vairākumam svarīga, bet savu viedokli (kopīgo vai atšķirīgo) tomēr prasītos pamatot. Vismaz tā izbēgtu no liekām diskusijām.
Es, pēc raksta izlasīšanas, biju nolēmis pajautāt raksta autoram dažus jautājumus, bet iekšējā nojauta pateica, ka nav vērts. Tāpēc izdzēsu savu komentāru, kuru vēl nebiju apstiprinājis ar ‘’komentēt’’ pogu, un klusiņām aizvēru durvis uz šo blogu. Tā cieši un kārtīgi, jo vaļā es tās vairs nevēršu.
Pirms augstākminētā gadījuma arī ir sanācis saskarties ar šādiem pat rakstiem, un arī uz šīm interneta vietnēm es durvis esmu aizvēris tikpat cieši un kārtīgi. Man patīk lasīt/uzklausīt man pretēju viedokli, patīk dzirdēt pretējus argumentus, patīk piedalīties diskusijā ar citādi domājošu cilvēku. Man patīk, ka cilvēkiem ir savs (pretējs/citādāks/savādāks/radikālāks/negatīvāks/muļķīgāks) viedoklis, jo tas mazina dusmas, kas uznāk pēc piemērā minētā raksta izlasīšanas.
publicēts cemme | 5 komentāri »
Wednesday, Augusts 29th, 2007 |
Pēdējā laikā esmu pamanījis nelielas izmaiņas, nē drīzāk īpatnības, pasažieru vilcienā. Nezinu kā citos maršrutos, bet agros darbadienu rītos virzienā uz Jūrmalu pamanīju, ka vilcienu vada tikai viens darbinieks. Otra vadītāja funkcijas pilda pirmā vagona konduktori. Vismaz šādu ‘’parādību’’ var novērot augstākminētajā maršrutā un labi var redzēt Majoru un Dubultu dzelzceļa stacijās, kur mašīnista palīgam (laikam tā viņus sauc) vajag izkāpt uz perona, lai redzētu pēdējā vagona durvis.
Man jau liekās, ka vilciena vadīšana ir nopietna un atbildīga padarīšana, lai pie tās pielaistu neapmācītus cilvēkus. Vai viņi, šie konduktori, spētu aizvietot mašīnistu, vai pat tikai palīdzēt viņam, ja rastos šāda vajadzība? Un vai vispār konduktori spēj saredzēt vilciena pēdējās durvis (šeit es domāju, vai viņi spēj novērtēt situāciju, kad drīkst aizvērt durvis un uzsākt braukt), lai ar rokas kustību pamātu, ka durvis var aizvērt?
Tā vien izskatās, ka šeit ir neliela līdzekļu ekonomija, tikai nav skaidrs vai tas neietekmē pasažieru drošību un vai tas vispār nav pretrunā ar kādiem drošības noteikumiem? Atmiņā nevilšus uzpeld viena veca krievu (?) filma, kur mašīnista palīgs bija izkāpis no vilciena, bet mašīnistam palika slikti ar sirdi un krītot viņš iedarbināja vilcienu, kurš tā arī sāka braukt pa plašajiem sliežu lielceļiem bez vadītāja…
Filmā viss beidzās labi, bet kā sanāktu dzīvē?
publicēts cemme | 3 komentāri »
Thursday, Augusts 23rd, 2007 |
Dzīvē ik pa laikam nākas uzrakstīt datumus- dienasgrāmatas, iesniegumi, lekciju pieraksti utml. Parasti pieraksta 06.08.2007., ar to mēs saprotam to pašu, ko 2007.gada 6.augusts. Citiem ir niķis rakstīt nepilnu gadu- 06.08.07. Bet te var rasties neliela aizdoma- ko tas datuma norādītājs ir licis kā pirmo- gadu vai dienu? Vai arī mēnesi?
Latvijā it kā ir pieņemts (palabojiet, ja kļūdos), ka pirmo liek dienu, tad mēnesi un kā pēdīgo –gadu. Laikam Ziemeļamerikā (ASV un Kanādā (dzirdēts, ka pārsvarā starp angliski runājošajiem)) ir pieņemts pirmo likt mēnesi, tad dienu un beigās gadu.
Diezgan paliela putra var sanākt, ja katrs to datumu savirknē kā pašam patīk.
Man darbā datumi ir diezgan svarīga sastāvdaļa- kļūdīties nevajadzētu, bet ko lai dara, ja man iedod papīru, kurā datums ir norādīts- 2002.09.06.? Rokoties pārējos papīros es beigās sapratu, kas tas ir par datumu, bet ko lai saprot cilvēks bez papildus papīriem? Ka tur ir rakstīts otrādāk- gads, mēnesis, diena? Izrādās, ka nē- tur ir rakstīts 2002.gada 9.jūnijs. Jauki! Vēl tikai derēja nomest gadskaitlim pirmo pusi, lai sanāk lielāks paklupšanas akmens- 02.09.06.
publicēts cemme | 3 komentāri »
Wednesday, Augusts 22nd, 2007 |
Šodien 19:35, Rīgā, Skonto stadionā būs starptautiska draudzības spēle starp Moldovas un Latvijas futbola izlasēm, tāpēc iemetu aci FIFA reitingu tabulā, lai apskatītu cik (nosacīti) stipri ir mūsu pretinieki. Pie reizes jāapskatās kur atrodas mūsu valsts izlase.
Sen nebiju ne skatījies, ne arī dzirdējis kādās sporta ziņās pieminam mūsējo futbolistu vietu šajā reitingā. Zināju, ka mūsu izlase nevar būt diez ko augstu, bet atzīšos 111.vietu gan negaidīju.
Man jau liekas, ka šādas vietas nevis izcīna, bet gan tikai piešķir, lai būtu aizpildīts tukšums tabulas lejasgalā. Nekādi negribas ticēt, ka mūsējie, kuri vēl nesenajā pagātnē (2003.gadā) bija 51.vietā, tagad ir noslīdējuši tik zemu. Vai tad mūsējiem ir bijis par maz spēļu un iekrātie 276 punkti uz neko augstāku neļauj cerēt? Vai arī pie visa ir vainīgs iepriekšējais treneris un sliktās spēles pret pundurvalstīm?
Kā parasti šādās reitingu būšanās iepin arī kaimiņus, lai salīdzinātu, kā mēs izskatāmies. Tad nu arī es neatpalikšu no tradīcijas un varu pateikt, ka Igaunijai ir vēl švakāk- tikai 124.vieta, bet lietuvieši šobrīd ir diezgan augstu- 78.vietā.
Šodien jācer uz mūsējo labu spēli un veiksmi. Varbūt varēsim sākt novērot komandas kāpšanu augšup pa reitingu kāpnēm, jo tuvojas vairākas izlašu spēles (pret Moldovu, Ziemeļīriju, Spāniju).
Ak jā, mūsu šodienas pretinieki ir netālu no mums- 102.vietā.
publicēts cemme | 4 komentāri »
Wednesday, Augusts 15th, 2007 |
Pāris dienas atpakaļ uzgriežot pa parasto tālruni parastu numuru izdzirdu klausulē jocīgu paziņojumu, kas skan apmēram tā- Lattelekom brīdina, ka Jums ir neapmaksāts rēķins.
Jutos diezgan izbrīnīts, jo it kā internetbankā sen, sen atpakaļ bija izveidots automātiskais maksājums un tikai uz epasta pienākošā ziņa pateica, ka ir jauns rēķins. Pat negāju uz lattelekom.net pārbaudīt, jo ko gan man tur redzēt- standarta summa, kuru banka apmaksās un man par to vairs nav jālauza galva. Ērti un patīkami.Tad lūk, ar šo paziņojumu patīkamais pačibēja- jāsāk domāt, kurš tad te tagad ir vainīgs pie šāda rezultāta- es, banka, Lattelekom?
Pazvanu uz Lattelekom: šie neko nezin. Rēķins nav apmaksāts i vsjo.Pazvanu uz banku: šie ar neko nezin- automātiskajam rēķinam bija noteikts termiņš, kurš nu tagad esot beidzies. Neatceros, ka es būtu licis kaut kādu termiņu, lai gan tas bija sen un varēja būt visādi.
Labi, bēda nav liela un to var mierīgi atrisāt apmaksājot iekavēto rēķinu un izveidojot jaunu (beztermiņa) automātisko maksājumu internetbankā.
Bēda sākas tur, ka esmu lattelekom.net lietotājs un rēķinus saņemu turpat viņu mājas lapā, bet ielogoties man neļauj. Izrādās, ka interneta pārlūkprogramma IE6.0 (darbā man citas nav, bet mājās ar rēķiniem ņemties nav apetīte) negrib saprasties ar lattelekom.net mājas lapu un izmetot savu kļūdas paziņojumu, izmet mani no interneta vispār. Nez man vienam ir šāda problēma sapārot IE6.0 ar lattelekom.net?
Nācās iet neierasto ceļu un čāpot caur internetbanku, lai tiktu uz Lattelekom.net lapu un aplūkotu/samaksātu pēdējo rēķinu. Neliels čakarīts, bet nu rēķins ir samaksāts.
publicēts cemme | 4 komentāri »
Tuesday, Augusts 7th, 2007 |
Sākšu ar to, ka pateikšu lielu paldies mūsu basketbola izlasei, par to feino basketbolu, ko viņi nodemonstrēja pēdējās pārbaudes spēlēs. Tagad gaidām tikpat feinu sporta izrādi arī sestdien spēlē pret Krieviju.
Turpinājumā par virsraksta otro daļu- atkārtojumi.
Nezinu kas traucē Latvijas Televīzijai savas sporta pārraides nodrošināt ar vairākiem atkārtojumiem pēc katra vairāk vai mazāk ievērības cienīga notikuma sporta laukumā. Trūkst, cilvēku, tehnikas, zināšanu? Vai arī to viņi uzskata tikai par lieku greznību un nevajadzīgiem izdevumiem? Negribētos ticēt, jo, lai piesaistītu vairāk skatītājus (arī reklāmdevējus) ir nepieciešams izveidot arī krāšņāku izrādi. Skatītājiem taču ļoti patīk, ka viņu acis priecē ar vairākiem atkārtojumiem no vairākiem skatupunktiem. Nevar jau arī teikt, ka atkārtojumu nebija vispār. Bija, bet spēles gaitā tos rādīja reti. Visu koncentrēja uz pārtraukumiem, lai gan spēlē ir ļoti daudz momentu ko televīzija var aizpildīt ar atkārtojumu no pirms mirkļa notikušajām epizodēm.
Var jau priecāties, ka spēli vispār pārraidīja televīzija un ka vispār rādīja atkārtojumus, bet nevajadzētu pie tā apstāties- skatītāji taču ir pelnījuši ko labāku.
publicēts cemme | 2 komentāri »
