Vakar internetā, es teiktu- mazliet bikli, starp visām parastām ikdienas nebūšanām, iespraucās ziņa, ka portālā manabalss.lv tiek organizēta parakstu vākšana par to, lai mainītu līdzšinējo valsts himnu ”Dievs, svētī Latviju” uz citu- ”Saule, Pērkons, Daugava” ar Raiņa vārdiem un Mārtiņa Brauna mūziku.
Un tikpat bikli, jau daži desmiti bija parakstījušies, ka piekrīt (šorīt pamanīju, ka vēl daži desmiti pieplusoti).

Cepuri nost Mārtiņa Brauna priekšā- viņa mūzika uzrunā pamatīgi gan dziedot koriem Mežaparka estrādē, gan dzirdot kā to dara ”Sīpoli” Bet stāsts ir par ko citu- par to, kā dziesma ”Saule, Pērkons, Daugava” skanēs kā himna.

Nez, kurš mani dīdīja palasīt komentārus pie šim tematam veltītiem rakstiem, bet ārā nāca pērles (kā parasti).
Vienam nepatīkot, ka šī brīža himna ir gaudena. Citam netīkot Dieva vārdu piesaukt- redz, ateistam grūti esot saglabāt patriotismu, ja jāpiesauc Dievs himnas laikā. Citam liekas, ka citu valstu galvenās dziesmas ir pacilājošākas un visādi citādi labākas. Vēl citam ir vēl citi iemesli.

Sasummējot sanāk, ka jaunā dziesma būšot labāka. Visi tik dziedās ar sen nedzirdētu urrāpatriotismu, ka zeme rībēt rībēs un meži skanēt skanēs.

Var jau būt, ka es esmu pārāk konservatīvs un iesīkstējis prauls, bet man šī mirkļa iedomu bīdīšana tik būtiskā jautājumā, maigi sakot mulsina. Vai tiešām kādam liekas, ka līdzšinējo himnu nevar dziedāt ar urrāpatriotismu? Var! 2000.gadā pēc Latvijas un Krievijas hokeja mača neviena citas valsts himna nestāvēja klāt ”Dievs, svētī Latvija” skanējumam.

Ja kādam netīk šis piemērs, tad pameklējiet (internetā, savās atmiņās, savos mājas video utt) mūsu valsts himnu un paklausieties cik tā cēli skan. Ja nevarat atrast, tad … tad man jūsu ir žēl. Vienkārši jums neviena dziesma nebūs gana laba himnai.

Ja nu kāds neatlaidīgi tomēr paliek pie tā, ka himna ir jāmaina, tad, pamēģiniet nodziedāt ”Saule, Pērkons, Daugava”.
Nešaubos, ka septiņus ar pusi pantus visi var iekalt galvā. Tik kā būs ar to meldiņa turēšanu? Būs spēka un varēšanas? Bez muzikālā pavadījuma arī pietiks prasmes?

Droši vien prasmīgi cilvēki varētu samazināt šo dziesmu līdz diviem pantiem un meldiņu ar piegriezt, bet vai tā būs tā pati himna, ko parakstītāji vēlas redzēt un dzirdēt? Bet saīsināt vajadzēs. Citādi nez cik jauki izskatītos, ka, piemēram, pirms sporta spēlēm mūsu himnu rautu vaļā četras ar pusi minūtes.

Vēl tik neliela piebilde ateistiem- izlasiet ”Saule, Pērkons, Daugava” dziesmai vārdus. Un paklausieties ko jūsos mītošais ateists tagad saka.

Pirms nākt klajā ar šādu … (man te gribās teikt kā Ābramam no Skroderdienām Silmačos- viene bieze vārde), vajadzētu padomāt. Ja nesanāk, tad varbūt labāk nejaukt gaisu ar savas bezdarbības izurķēto ideju. Ne jau himnā ”Dievs, svētī Latviju” ir jāmeklē cēlonis.

Šodien jau plašsaziņas līdzekļos izskanēja, ka Jēkaba ielas tautas kalpi nolēma tautu, un pirmām kārtām skolniekus, padarīt par mazākiem dzērājiem- tika atbalstīti grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā un viens no šiem padarītajiem ”darbiem” bija papildināt 6.panta pirmo daļu ar astoto punktu, kurā minēts ” 1. septembrī”.
Turklāt visam piedevām vēl izdomāja, ka alkoholu nedrīkstēt tirgot arī bāros, kafejnīcās un restorānos. Faktiski sanāk, ka turpmāk, 1.septembrī nekur nebūs nopērkams kaut kas grādīgs.

Vai tas ir prātīgs lēmums, par to šoreiz nē. Tagad varētu padiskutēt par to, cik strādāt imitējoši ir mūsu deputāti. It sevišķi vēlēšanu gadā. Kad var izbīdīt cauri kādu likumu, kas izsauks plašāku rezonansi sabiedrībā. Rezultātā, visi pamana, ka deputāti čakli strādā.
Tikai vai tas viņu padarītais ir kas vairāk par tukšu salmu kulšanu?

Proti- ne vienmēr pirmā skolas diena ir pirmajā septembrī!
Ja kāds netic, tad var aiziet uz šo adresi un paspēlēties, lai redzētu kurā gadā 1.septembris nebūs pirmā skolas diena.
Ieskatam tuvākā desmitgade:
2011-ceturdiena
2012-sestdiena
2013-svētdiena
2014-pirmdiena
2015-otrdiena
2016-ceturtdiena
2017-piektdiena
2018-sestdiena
2019-svētdiena
2020-otrdiena

Kas sanāk? Jau tuvākajos trijos gados aizliegtais pirmais septembris būs aizliegts pa tukšo. Un no tuvākajiem desmit gadiem, četros 1.septembris iekrīt sestdienā vai svētdienā. Kāda jēga no šī likuma papildinājuma?

Bet, ja likums ir pieņemts, tad tas ir jāpilda. Tikai interesanti būs redzēt kā deputāti skaidros restorānu, veikalu un bāru īpašniekiem kāpēc sestdienas dienā, kad neviens bērns uz skolu neies, viņiem jākorķē pudeles ciet un jācieš zaudējumi?!

Un ko lai uzņēmēji saka tūristiem, kuri gribēs izbaudīt saulaino nedēļas nogali kādā āra kafejnīcā pie alus kausa vai glāzes vīna?
Vai tūristus apmierinās atbilde- Atvainojiet, bet mums daži imitēja ka strādā, kā rezultātā tagad mēs nevaram strādāt.

Paziņa tika iejaukts vienā ceļu satiksmes negadījumā, no kura vainīgā puse aizmuka. Tā kā vainīgā automašīnas numurzīme bija piefiksēta, tad policijai atlika tikai viņu apciemot un pielikt punktu šai lietai. Bet sanāca tā, ka vainīgais ignorēja policijas piesūtītās pavēstes un policija pieņēma lēmumu- tā kā vainīgais nav atrast, tad lietu slēgt.
Paziņa plinti krūmos nemeta un pakonsultējoties ar juristu, pārsūdzēja policijas lēmumu. Policija iepriekšējo lēmumu atcēla un turpināja izmeklēšanu.

Sīkumos neieslīgšu tik piebildīšu, ka pāris mēnešus pēc avārijas paziņa, no otra automašīnas apdrošinātāja, saņēma apdrošināšanas naudu un vēl pēc pāris mēnešiem (septembrī) saņēma no policijas lēmumu, ka otras automašīnas īpašnieks ir atzīts par vainīgu un viņam ir piespriests sods- 250 lati par to, ka neieradās uz policiju (APK 175.2. pants).

Tik viena piebilde- policija bija gan uz vainīgās automašīnas īpašnieka deklarēto dzīvesvietu (nesatika), gan sameklēja viņa tālruņa numuru un sazvanīja (vienreiz pacēla un teica, ka esot Lietuvā, bet pēc tam vairāk necēla klausuli).

Te it kā varētu stāstam pielikt punktu, bet … bet ir daži interesanti fakti.

Sods kādam ir uzlikts, bet vainīgais nav atrasts.
Sods par CSN atstāšanu ir šāds:
APK 149.16.
Par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, -
uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no divdesmit līdz četrdesmit latiem, cita transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem, bet transportlīdzekļa vadītājam, kuram nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem un piemēro aizliegumu iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Klāt vēl pienākas 0; 4 vai 8 soda punkti.

Astoņus pārkāpumu uzskaites punktus piešķir, ja ceļu satiksmes negadījumā ir cietuši cilvēki. Četrus pārkāpumu uzskaites punktus piešķir, ja ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīts arī cita transportlīdzekļa vadītājs. Pārējos (iepriekš neminētos) gadījumos, kad noticis ceļu satiksmes negadījums, pārkāpumu uzskaites punktus nepiešķir.

Šajā gadījumā būtu vēl klāt 4 soda punkti.

Sanāk, ka vainīgā automašīnas vadītājam pienāktos 100-500Ls sods, atņemtu vadīšanas tiesības uz 2 gadiem un pieskaitītu 4 soda punktus. Vēl varētu piedomāt klāt, ka nav bijušas attiecīgās kategorijas tiesības (sods Ls30-Ls300), bija kāda virsnormas promile (daudz naudas un daudz mēnešus bez vadītāja apliecības), tad varētu soda matemātiku turpināt…

Tātad var redzēt, ka vainīgā automašīnas vadītājam ir izdevies ietaupīt 250 latus (ja piespriestu Ls500 sodu), saglabāt savā īpašumā vadīšanas tiesības vēl 2 gadus, un nesaņemt 4 soda punktus. Izdevīgi! Tik vien kā jāsarunā ar transportlīdzekļa īpašnieku (ja vadītājs bija cits), ka iedos naudu sodu apmaksai un vēl uzsauks limonādi ar cepumiem.

Tikmēr cietušajam ir jābraukā pa policiju, apdrošinātājiem, jāpārsūdz tupi policijas lēmumi, jātērē nauda juristiem, jāgaida vairāki mēneši nauda… Manuprāt te kaut kas nav pareizi…

Sakiet ko gribat, bet jāatgriežas pie iepriekšējā rakstā paustā netaisnīgā saukļa- ja esi vainīgs, tad mūc!

Pamanīju Kapitals.lv video par jaunu RIMI akciju- ”Ražots Latvijā. Ar lepnumu”.

Doma ir ļoti apsveicama, bet tas logo, tas logo… Nu kāpēc tur jāliek iekšā govs? Tas ir Latvijas lepnuma simbols!? Pie tam vēl lēkājoša govs! Nu kurā kapronu zeķu pīpētāju klubiņā dzimst šādas idejas? Kāds tiešām lepojas ar lēkājošu govi?

Zinu, ka neesmu nekāds dižais reklāmu un logo specs, bet man tā govs atgādina:

Ķenguru ar govs galvu,

vai govi meklēšanās laikā.

Izskatās, ka gāzesvadu racējiem Jūrmalā pilnīgi vienalga kā likt ceļa zīmes- ņem un tā pa riktīgo aizsedz skatu T-veida krustojumā (bildēts atrodoties autiņā no šofera skatu punkta). Un nez kurš šīs zīmes izvietošanu ir saskaņojis?

Uzreiz gribu sākt ar secinājumu no šī negadījuma- ja esat vainīgs ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā, tad mūciet. Mūciet uzreiz prom. Un neatbildiet uz policijas vēstulītēm. Viss. Ne sods, ne problēmas.

Šādā ķibelē iekūlās (precīzāk būtu teikts- tika iekults) mans labs paziņa un tā kā šāds absurds var sagaidīt jebkuru no mums, tad mēģināšu īsos vārdos uzburt ainiņu:

Šā gada 7.maijā paziņa brauca ar automašīnu Honda pa Lielirbes ielu (Rīgā) virzienā uz centru pa otro joslu. Īsi pirms Kalnciema tilta, no labās joslas, VW Transporter neievēroja ceļa dalījumu joslās, iebrauca blakus esošajā joslā un kārtīgi sabojāja Hondas labo priekšējo spārnu, durvis, spoguli. VW vadītājs neapstājoties pameta negadījuma vietu, turpretī paziņa apturēja savu Hondu un izsauca ceļu policiju. Policija ieradās un sastādīja protokolu. VW automašīnas numurs bija piefiksēts un tagad atlika gaidīt policijas rīcību, jo noķert vainīgo, zinot automašīnas numuru nevajadzētu būt problēmām.

Tālāk paziņa savu apskādēto Hondu atrādīja apdrošinātājiem, sarakstīja visus vajadzīgos papīrus un gaida policijas lēmumu.

Šodien paziņa savā pasta kastītē saņēma policijas lēmumu un šeit ir stāsta absurdākā daļa. Atļāvos pārpublicēt visu lēmumu (tik aizklāju vārdus un kodus):

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija Valsts policija
Rīgas reģiona pārvalde
Kārtības policijas pārvalde
SATIKSMES ADMINISTRATĪVO PĀRKĀPUMU IZSKATĪŠANAS BIROJS
Gaujas iela 15,Rīga LV-1026, fakss 67829160 e-pasts cpn@riga.vp.gov.lv tālrunis 67829155
LĒMUMS

Rīgā 11.06.2009.
Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk teksta-RRP KPP) Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Meklēšanas Nodaļas priekšniece I.Burdiļova, izskatīja materiālus administratīvo pārkāpuma lieta par ceļu satiksmes negadījumu kas notika 2009. gada 7.maijā Rīga, Lielirbes un Kauguru ielu krustojumā

konstatēju:

Rīgas reģiona policijas pārvaldes KPP Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākais inspektors N par negadījumu, kas notika 07.05.2008., plkst.10:23, Rīgā, Lielirbes un Kauguru ielu krustojuma sastādīja CSNg reģistrēšanas protokolu par to, ka tika bojāts transportlīdzeklis Honda Civic ar valsts reģistrācijas numuru XXxxxx. Minēto negadījumu izraisīja transportlīdzeklis VW Transporter ar valsts reģistrācijas numuru XXxxxx, kā vadītājs atstāja notikuma vietu.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzes informācijas, transportlīdzekļa VW Transporter ar valsts reģistrācijas numuru XXxxxx īpašnieks ir Xxxx Xxxxx (010642-xxxxx).
Vairākkārt X.Xxxxxx tika nosūtītas pavēstes ar uzaicinājumu ierasties VP RRP KPP SAPIB Meklēšanas nodaļas paskaidrojuma sniegšanai, bet viņš neieradās, nepaziņojot par neierašanas iemesliem. Līdz ar ko noskaidrot transportlīdzekļa VW Transporter ar valsts reģistrācijas numuru XXxxxx vadītāju nav iespējams. Vadoties no iepriekšminētajiem apstākļiem uzskatu, ka CSNg izraisīja transportlīdzeklis VW Transporter ar valsts reģistrācijas numuru XXxxxx, ko vadīja nezināms vadītājs, kurš atstāja notikuma vietu, līdz ar to neizpildīja Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr. 571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” 10., 5I.,52.,81.punkta prasības.

Visi lietā apkopotiem materiāli, tai skaitā, CSNg reģistrēšanas protokols Nr.Xxxxxxx un transportlīdzekļa Honda Civic ar valsts reģistrācijas numuru XXxxxx vadītāja Xxxx Xxxxxxx paskaidrojums tiek vērtēti atbilstoši LAPK 243 un 244.pantu nosacījumiem un Administratīvā procesa likuma (turpmāk tekstā APL) 4.parfiam, ievērojot administratīvā procesa vispārējos tiesību principus un izvērtējot administratīva akta (lēmuma) lietderību,-

nolēmu:

1) izbeigt administratīvo lietvedību ceļu satiksmes negadījuma lietā saskaņā ar LAPK 239.panta 1.daļas nosacījumiem,
2) par lēmumu informēt Xxxx Xxxxxxx un Xxxx Xxxxxx

Saskaņā ar LAPK 281.pantu šo lēmumu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldē Rīgā, Gaujas ielā 15. Saskaņā ar LAPK 276.panta 4.daļu, minētais lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Uzskatāms, ka lēmums adresātam paziņots septītajā dienā pēc nodošanas pastā.

Meklēšanas nodaļas priekšniece I.Burdiļova

[lēmuma beigas]

Lūk šādi pīrāgi- vainīgais (skaidri zināms) aizlaižas un mierīgu sirdi ignorē policijas vēstules. Ieguvēji sanāk policija, kurai nav jātērē resursi vainīgā noskaidrošanā, apdrošinātāji, kuriem nav jāsedz Hondas remonta izdevumi un VW vadītājs, kuram nav jāuztraucas par sodu no policijas un problēmām ar apdrošinātājiem. Cietušais paliek viens pats ar savām problēmām.
Kā pēc šāda gājiena lai uzticas policijai? Un kāpēc jāziedo nauda OCTAi?
Varu izvilkt to plāna punktu kādēļ tika Burdiļovassprāt izbeigta lieta:

239.pants. Apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā
Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir šādi apstākļi:
1) ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva;

Pēc visa šā sanāk divi secinājumi- ja tu izraisi avāriju, tad laidies prom. Savukārt, ja tev mašīnai pabojā sānus, tad dzenies pakaļ un piekauj (ja muskulis atļauj), jo vairāk tev nekas nespīd.

Sen nebiju neko pircis interneta veikalos un nezinu vai tā ir pēdējā laikā novērojama tendence visos veikalos vai arī es tikai uztrāpījos uz šādu nekādu…

Stāsts pavisam vienkāršs- šausmīgi savajadzējās aukstumkastes, tādas uz litriem 30-50. Parakājos pa internetu un atradu divus veikalus, kur ir man vajadzīgās aukstumkastes man vajadzīgā litrāžā- 33.lv un baltsport.lv. Tā kā pirmais veikals bija man izdevīgākā ģeogrāfiskā novietojumā, tad zvanīju viņiem (zvans ir ātrāks un drošāks nekā epasts). Otrā galā man meitene laipni paskaidroja, ka man ir jāpiereģistrējas un tad jāveic pasūtījums. Uz jautājumu vai varēšu saņemt tuvākajās dienās, man atbildēja, ka jā- visticamāk, ka būs jau rīt (tā būtu piektdiena).

Ja pa tālruni mani negrib pieņemt, tad fiksi aizpildīju datus un noformēju pirkumu. Pie reizes piemetināju, ka precei pats braukšu pakaļ (sanāk pa ceļam un negribu maksāt vēl dažus Ls pa virsu).

It kā viss ir pareizi un gaidu, kad ar mani sazināsies un pateiks, ka varu nesties pakaļ savai aukstuma kastītei. Bet…bet sazināšanās vietā man atsūta priekšapmaksas rēķinu, kur figurē diezgan absurds teksts- kā samaksa norādīta skaidra nauda, bet samaksas veids ir pārskaitījums. Tā kā uz priekšu nevienam neko maksāt netaisos (summa jau nav lieta- 22Ls, bet tomēr- kāpēc man jāmaksā vispirms, ja pats braukšu pakaļ precei?), tad aizsūtu skaidrojošu vēstuli (ja nu otrā galā ir kas sajaukts). Todien nekas vairs nenotika un nojauta pateica, ka savu kasti es rīt nesagaidīšu.

Nākamajā dienā zvanu un prasu par savu aukstumkasti. Atbild man, ka epasts ir nosūtīts un pie priekšapmaksas rēķina vainas bija tas, ka es biju norādījis, kā piegādes adresi savu dzīvesvietu. Tas, ka pie piezīmēm bija paskaidrojums par pašsavākšanu, tas laikam netika ņemts vērā. Štrunts ar to neskaidrību, visādi mēdz gadīties. Galvenais jau ir pirkums, tāpēc prasu- vai varu braukt pakaļ? Nē, šodien nebūšot, bet pirmdien gan varētu būt (pa vidu ir brīvdienas un tad viņi nestrādājot, lai gan pirmajā reizē man meitene teica, ka sestdienās ar varēs izņemt pirkumu). Nu ja pirmdiena, tad pirmdiena, gaidām.

Pirmdiena pagāja. Tāpat arī otrdiena, trešdiena un vēl dažas dienas. Ķīniešu valodā tas skanētu- ne ziņu, ne miņu. Tā kā man to kasti vajag, tad neatlaidos un zvanīju uz šo veikalu (ar epastu varētu ievilkties vēl uz kādu dienu). Otrā galā man atbildēja, ka pēc pusstundas atzvanīs un pateiks, kas ar manu pasūtījumu ir noticis. Pusstundu varu pagaidīt, ja jau tik ilgi esmu gaidījis. Lieki teikt, ka zvans nebija ne pēc pusstundas, ne tajā dienā vispār. Nojautu, ka pie vainas varētu būt mana nevēlēšanās maksāt uz priekšu. Varbūt arī mans sīkumainais pirkums (tikai Ls22), lai gan pa tālruni es pateicu, ka, visticamāk man vajadzēs vismaz trīs aukstuma kastes, bet vispirms izmēģināšu darbībā vienu un ja viss būs kā vajag, tad pasūtīšu arī pārējās (tad sanāktu 3xLs22). Var jau būt, ka viņiem klienti ir tik daudz, ka mans sīkumainais pirkums pazūd tajā jūklī (mēdz taču tā gadīties, ka pazūd pasūtījuma lapa, epasts iekrīt pa taisno mēstulēs vai visādas citādas ķibeles), vai arī vienkārši nevar izpildīt manu pasūtījumu (nav vairumtirgotāju bāzē). Katrā ziņā varēja taču nevis solīt, bet vienkārši pieklājīgi atšūt- es saprastu. Vismaz nebūtu tā škrobe, ka gaidu sasolīto preci, bet beigās nevies zvans/epasts mani neaplaimo.

Katrā ziņā atbildi man neviens nav sniedzis un izskatās, ka arī nesniegs. Uz otru veikalu es nolēmu nezvanīt un nejautāt, jo vēlreiz ieslēgt gaidīšanas režīmu es nevēlos, tāpēc devos uz Elkor veikalu un, lai cik tas brīnumaini arī neliktos, nopirku 30litrīgu aukstuma kasti par 12,99, kas sanāk lētāk nekā interneta veikalos. Izskatās, ka tilpums būs pietiekami labs, lai turpat nopirktu vēl atlikušās. Var jau būt, ka valstī ir dižķibele, bet, manuprāt, ir tomēr jāpastrādā, lai tā nauda nāk pie tevis. Var jau būt, ka tie ir tikai štrunta Ls22, bet toties būtu viens apmierināts klients, nevis burkšķošs tips, kas piesmērē interneta meklēšanas servisus ar neglaimojošu informāciju.

”Apceļo savu dzimto zemi!”* – šāds sauklis šogad varētu būt atkal modē, jo lielam skaitam no darbaļaudīm būs vēlme nedaudz ietaupīt (vai būs spiesta vēlme neiztērēt) un tāpēc tālas un dārgas ceļazīmes nepirks. Ņems visu savu ģimenīti, suni un papagaili ieskaitot, sēdīsies līzingā ņemtajā autiņā un pavadīs ģimeniskas nedēļas nogales vai atvaļinājuma nedēļas braucot pa Latvijas plašajām ārēm. Vai tas būs laivu brauciens, vai atpūtas brauciens uz kādu viesu namu vai kas cits, bet tāpat būs jāpavizinās pa Latvijas jaukajiem lielceļiem. Te labi iederētos kāda rindkopa par ceļu kvalitāti, bet šoreiz gribētu parunāt par ko citu- par atpūtas kabatiņām pie lielceļiem. Vienkārši žargonā sakot- par pitstopiem.

Lieta ir pietiekami svarīga un nopietna, lai piemiegtu acis un domātu, ka bez tā visa var iztikt. Protams, var iztikt. Var iztikt bez daudz kā, bet ja gribas nedaudz ar komfortu izbraukt kādu līkumu, tad nedaudz to komfortu arī derētu. Nevajag jau neko dižu un pārspīlētu, vien skaidras norādes un pieklājīgus stāvlaukumus. Tāds ”nieks” kā sirsniņmāja un piknika galdiņi ar krēsliem būtu aplausu vērti.

Braucot no Ainažiem, pie jūras ir šāds pitstops (laikam pat vairāki), tik neatceros vai tur bija sirsnotā durvju telpa. Var jau būt, ka šur tur Latvijā vēl ir pa šādām lielceļu kabatiņām, kur var piestāt uz mazu brītiņu gan iekost sviestmaizē, gan atstāt ķermeņa liekumu. Mani novērojumi saka, ka šādu punktu ir daudz par maz. Protams, var jau izmantot degvielas uzpildes stacijas- var uzpildīt degvielu, var nokārtoties, var nopirkt ko ēdamu, bet tas ne vienmēr ir vajadzīgs. Ir brīži, kad nevajag ne degvielu pildīt, ne ēdamo pirkt, tikai mierīgi apstāties klusā stāvlaukumā un baudot labu skatu, patukšot līdzi ņemto piknika groziņu.

Pirms dažiem mēnešiem man bija tas prieks doties uz Madonas pusi un augstāk esošā bilde ir no šī brauciena (pie Pļaviņām)- skats drūms, bet droši vien, pazūdot sniegam parādītos vēl treknāks kultūrslānis.

Liela daļa no šajā ceļa posmā (Jūrmala-Madona) esošajiem ”P” laukumiem bija diezgan padrūmā stāvoklī- ne miskastes, ne tualetes, ne galdiņi… Labi, ziemas laikā pēdējais nebūtu īpaši aktuāls, bet tomēr- ne mums ceļi, ne ceļmalas. Nezinu vai par šādiem punktiem vajadzētu rūpēties pašvaldībām vai ceļu uzturētājiem vai vēl kam citam, bet atkritumu kalni un no sniega neizšķūrētās lielceļa kabatiņas neizraisa nekādu vēlēšanos tur piestāt. Īpaši ”jauki” izskatījās pie viena P-laukuma, kur P zīme nolikta laukuma beigās, un pateicoties nenotīrītai iebrauktuvei tu nemaz laicīgi nepamani, ka bija jānogriežas un līdz ar to esi spiests turpināt braucienu, jo slidenais ceļš nemaz neiesaka straujāk bremzēt un griezt malā. Augstākminētā ceļa posms vijas gar Daugavu un līdz ar to ir iespējas uztaisīt smuku atpūtas punktu ar feinu skatu. Īstenībā ļoti maz vajag- no baļķēniem sataisītu galdu ar krēsliem un atkritumu urnu. Tualete būtu īpaši jauks bonuss. Atceros, ka ceļojot pa Somiju, ik pa laikam bija šādi pitstopi, kur mierīgi varēja pabarot savu puncīti un atpūtināt rokas no stūres rata grozīšanas. Zinu, zinu- nav ko salīdzināt nesalīdzināmas lietas (Latvija:Somija), bet tomēr- gan jau viņiem ar kāds demolē, lauž un gala beigās- netīšām sabojā kādu veidojumu. Neba jau uzreiz visu aizliegs un atmetīs ar roku- ko tad mēs, mums jau sabiedrība nav vēl izaugusi utt utjpr… Varbūt vajag sākt audzināt? Saka, ka lauki pamirst, nav naudas, nav prieka…. Varbūt vajag vispirms savest kārtībā ceļus pa kuriem bagātajiem (un ne tik bagātajiem) rīdziniekiem tikt līdz tiem laukiem? Pie reizes iekopjot ceļmalas kabatiņas, lai ģimene ar sīčiem varētu pieturēt un civilizēti atpūsties no pārbraucieniem (dakteri iesaka ilgāk par 2h bērnus neturēt bērnu sēdeklīšos). Nepietiek tikai ar pliku saukli- ”Mums pagastā ir OBJEKTS”! Vajag arī kādu saukli no sērijas– ”Līdz mums ir ērti un patīkami atbraukt”.

Latvija ir skaista zeme un vietas kur pabūt un objektus ko apskatīt pietiks visam mūžam, tāpēc vajadzētu nedaudz atvieglot šo pabūšanas un apskatīšanas procesu. Tad, pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu sauklis ”Apceļo savu dzimto zemi” varētu arī tikt īstenots dzīvē. Bez velosipēdu un automašīnas laušanas, bez netīriem pitstopiem, bez iespējām civilizēti atbrīvoties no atkritumiem, bet ar prieku un ilgi paliekošu gandarījuma sajūtu.

* /no interneta plašajām ārēm/:”Apceļo savu dzimto zemi”
Neatkarīgās Latvijas laikā radās vispārēja kustība ar devīzi “Apceļo savu dzimto zemi!”. Pieaugot ceļotāju skaitam, uzlabojās tūrisma infrastruktūra, veidojās tūristu mītnes un pansijas. Tūristu vajadzībām labiekārtoja skatu torņus Turaidā, Zilajā kalnā, Slīterē. Braucienam pa Daugavu un Gauju izmantoja speciālus kuģus.
Tūrisma birojs un tūrisma nodaļa veica aktīvu tūrisma veicināšanas un propagandas darbu. Tūrisma darbam sagatavoja arī gidus un tūrisma aģentus. 1938. g. Tika pieņemti “Noteikumi par tūrisma aģentiem”. Tika rīkotas dažādas sacensības – par labāk iekārtoto tūristu apmetni, par labāko tūrisma mītni. Notika arī fotogrāfiju, plakātu un suvenīru konkursi. Tika izdots žurnāls ” Tūrisma apskats “.
Starptautiskā tūrisma organizēšanā lielākā nozīme bija ceļojumu birojam “Ceļtrans “. Birojs rīkoja ekskursijas ārzemniekiem, bet tūrisma nodaļa un Ārlietu ministrijas preses nodaļa publicēja reklāmas materiālus un reklamēja Latviju pasaulē. Ar katru gadu pieauga Latvijā iebraukušo viesu skaits. Visvairāk iebrauca no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Polijas.
Dažādu mērķu vadīti, no Latvijas uz ārzemēm ceļojumos dodas jaunieši, mākslinieki, labāk situēti pilsoņi.
Tūrisma ģeogrāfijā iezīmējas Latvijas skaistākās vietas – Sigulda un tās apkārtne, Gaujas senleja, Gaiziņkalns ar apkārtni, Kurzemes Šveice jeb Abavas ieleja. Pēc apmeklētāju skaita gadā visiecienītākie tūrisma objekti bija Turaidas skatu tornis, Cēsu pilsdrupas, Bauskas skatu tornis, hercogu kapenes Jelgavā, Rundāles pils un Slīteres skatu tornis.

Ir ļoti labi un apsveicami, ka tiek remontēti, atjaunoti un visādi citādi savesti kārtībā ceļi un ielas. Tas ir pozitīvi. Bet kāpēc remonta darbi ir jāveic tieši tajās stundās, kad cilvēkiem jādodas uz darbu? Nevienam jau nav noslēpums, ka darba dienās no rītiem automašīnu skaits ir lielāks nekā, piemēram, vēlā vakara stundā vai brīvdienu rītos.

Šorīt Jūrmalā, Turaidas un Lienes ielu krustojumā, ceļu remontnieki izdomāja, ka mierīgi var uzspļaut autobraucējiem un no četrām joslām divas mierīgi aiztaisīt. Tā teikt- arī mums darba diena sākas tagad. Lai būtu jautrāk, tad vēl atstāja luksoforu ar strādājam (pilnīgā bezjēgā jāstāv uz sarkano signālu).

Lai arī ierastās 1minūtes vietā te bija jāpavada tikai apmēram 20 minūtes (korķis bija no Turaidas ielas līdz pat Majoru stacijai), tas tomēr ļoti būtiski ietekmē cilvēku dienas gaitas- pa šo laiku mierīgi no Jūrmalas var tikt līdz, piemēram, Spicei. Tā kā, gan jau paliels bariņš no Jūrmalas šodien darbā, mācībās vai kur citur, ieradās nedaudz vēlāk un nedaudz niknāki. Lai gan mierīgi varēja šo joslu vēršanu noorganizēt vēlāk pa dienu vai pavisam vēlāk- vakarā. Nebūtu taču ceļiniekiem tik grūti, bet šoferiem būtu daudz patīkamāka diena sanākusi.

Šorīt manu uzmanību saistīja raksts par trolejbusu iegādes procedūru, ko organizē Rīgas Satiksme. It kā tāds nieks vien ir- lūdz papildus piešķirt vēl 8miljonus eiro naudiņas. Redz, nokļūdījās valūtā…. kam negadās.
Protams, man kā aizdomu pilnam tipam, izlasot šo rakstu, galīgi nelīmējas bilde kopā- ņemu rakstāmo un papīru, lai kārtīgāk saprastu šī raksta būtību. Ceru, ka komentāros būs kāds spēcīgs apstiprinājums, paskaidrojums vai vienkāršs kļūdu labojums.

Tad nu tā-

Sākumā ir dots uzdevums iepirkt 150 jaunus zemās grīdas trolejbusus ŠKODA 24Tr IRISBUS, tam atvēlot līdz 55miljoniem latu.

Kalkulators saka, ka 55miljonus dalot ar 150 trolejbusiem sanāk, ka katrs trolejbuss maksā 367 000 latus.

Tā kā man nav nojēgas par trolejbusu iepirkšanu, tad nemāku teikt vai tas cipars nav pārspīlēts. Trekni jau izklausās, bet ja ražotājs (es ceru, ka tas tiek pirkts pa taisno no ražotāja) prasa, tad laikam jātic vien ir.

Nākamais gājiens ir diezgan bērnišķīgs- piesaistot līdzekļus tiek paprasīti nevis lati, bet gan eiro. Rezultātā tiek piešķirti 55 miljoni eiro. It kā jau pareizi ir, jo Škodai droši vien vajadzēs eiro nevis latus, tik aizmirsa latus pārvērst uz eiro (te varētu izbrīnā ieplest acis- un kā šo kļūdu neviens nepamanīja?!).
Paskatoties Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu, lēmumu pieņemšanas dienā (24.05.2006), redzam, ka viens eiro ir 0,70284Ls vērts.

Tātad:
55miljoni ls= 78,2mlj eiro

Varam secināt, ka pelmenis nolaists par 23,2mlj eiro.
Lai labotu šo mazo kļūdu, Rīgas Satiksme nāk klajā ar lūgumu piešķirt tai papildus 8mlj eiro.

Te prasītos jautājums- kāpēc tieši 8mlj, un nevis iztrūkstošie 23,2? Tā, pēkšņi ne no kā vairs nevajag 15,2mlj!?

Ja paliek pie šiem pašiem 55mlj eiro, tad noteikti sanāk nedaudz mazāk trolejbusi nekā gribēja sākumā:
1 trolejbuss maksā Ls 367 000, kas pārrēķinot eiro ir 522 000.
55mlj eiro : 522 000= 105 trolejbusi ar astīti.

Tātad sanāk, ka Rīgas Satiksmei šī kļūda maksāja 45 trolejbusus.

Mēģinot nodiedelēt vēl papildus 8mlj eiro, tā varētu no zaudētajiem 45gabaliem atgūt vēl 15. Tātad Rīgas Satiksme vienkārši nepaņem 45 jaunus transportlīdzekļus (neticu, ka kāds šiem tagad dos papildus naudu).

Jautājums- kam tas bija/ir izdevīgi?