Blūskaja gads.
Pirms pusgada aprakstīju savas tā brīža sajūtas un pārdomas pēc soctīklu rokādes. Toreiz bija plāns vēl pēc pusgada pielikt punktu tām sajūtām un pārdomām. Proti, vai būs piepildījies tas, ko cerēju no šīs maiņas saņemt. Pusgads pagājis. Īsais variants- nē, nepiepildījās.
Garais variants-… jā, joprojām blūskajs ir labāks un patīkamāks tīkls, kur paust savas emocijas vai mēģināt uzsākt dialogu. Ja izdosies uzsākt sarunu, tad skaidrs, ka tā sanāks mierīga un cieņpilna. Nav jābaidās, ka pēkšņi kāds iemetīs sarunā kādu aizskarošu piezīmi vai pazemojumu. Nu, kā pie normāliem, pieaugušiem cilvēkiem pieklājas. Vienīgais- ‘’ja izdosies uzsākt sarunu’’. Tautas te maz un vēl mazāk ir aktīvu un regulāru runātāju.
Lielākā sāpe ir ziņu plūsma, latviešu mediju un valsts iestāžu kūtrā klātbūtne. Laikam jau būtu jāsaka- neklātbūtne. Tā arī netiku gudrs, kāpēc soctīklā, kurā tik aktīvi un īsā laikā saskrēja vietējo mediju žurnālisti, nebija viņu darbavietas konts? Ir (bija?) Latvijas Radio žurnālisti, bet nav Latvijas Radio. Ir (bija?) Latvijas Televīzijas žurnālisti, bet nav Latvijas Televīzijas. Atzīšos- šo man grūti saprast, jo likās, ka būtu tikai loģiski žurnālistu pēdās sekot arī žurnālistu darba vietām. Lasītājiem būtu gan vieglāk sekot viņu teiktajam, gan parādītu mediju atbalstu viņu darbiniekiem uzrunāt savus lasītājus/klausītājus/skatītājus. Tāpat nav ne Tvnet, ne Diena, ne vēl daži portāli. Delfiem it kā ir pat veseli divi konti, bet oficiālais uzpeld reti. Arī Jauns.lv sen nav rādījies. Maz te to mediju. Un līdz ar to arī maz ziņu pirmavotu.
Arī politiķi šo vietu nav iecienījuši, lai gan te, manuprāt, viņiem (pateicoties prātīgākai publikai) būtu iespēja tapt sadzirdētiem un uzklausītiem. Atsevišķs paldies Prezidentam un Ministru prezidentei, ka viņi neaizmirst uzrunāt arī blūskaja publiku.
Pašam pēdējos sešos mēnešos ar ne pārāk sanāca gan rakstīt, gan lasīt. Vienkārši, kādu brīdi biju paņēmis atvaļinājumu no interneta (laukos darbi, pašsajūta un vēl citas lietas), tik vien kā sekoju ziņām no Ukrainas un pavisam mazliet iemetu aci arī pašmāju ziņās.
Pa šo laiku blūskajā parādījās daži uzlabojumi- var pievienot garākus video ierakstus, ir čata pieprasījumi, vienkāršota kontu mutēšana, verifikācija, u.c. It kā lietot vieglāk un patīkamāk, bet tādu pamanāmu aktivitāti nevar redzēt. Jo ļaudis vienkārši pārstāj lietot šo soctīklu- pirms gada bija jūtami vairāk ļaužu, kuri pārgāja no tvitera uz blūskaju. Tagad… tagad viņu konti ir pamiruši. Vai nu aizgājuši atpakaļ vai arī vīlās un pielika punktu. Un var jau saprast- ja vēlies aktīvāku soctīklu, plašākas sarunas, lielāku atbalsi, utt, tad šī platforma tevi ātri apbēdina. Nav te tā visa. Un (droši vien) nebūs vēl kādu laiku. Blūskajam vēl nesanāk būt par tviteri.

Leave a Reply