Gandrīz vai klusi un gandrīz vai nemanāmi ir pienākusi tā diena, kad blogā var pieminēt torti un svecītes. Vai arī tortes un svecīti, ja tuvāka Karlsona filozofija. Šoreiz esmu ticis līdz skaitlim vienpadsmit.
Varbūt, ka vajadzēja kādu kopsavilkumu uztaisīt, lai varētu atskatīties uz pavadīto laiku un visādi citādi paspēlēties ar cipariem, bet tā kā citi darbi neatlaida un nebija arī sajūta, ka tieši šī jubileja ir pelnījusi kopsavilkties, tad nu atstāšu to tikai kā pieminējumu.

Par nākotnes redzējumiem dižu plānu un dižu izmaiņu nav. Vien mēģināšu pamazām (nu tā- līdz nākamajai jubilejai) nedaudz sakārtot blogā dažas lietas un vietas. Ja izdosies (ar uzsvaru uz ”ja”), tad pamēģināšu arī pamainīt blogā rokrakstu. Visādi citādi- turpināšu, kā līdz šim un ceru tikt pie bloga duča atzīmēšanas.