7Reizi gadā pienāk tas brīdis, kad jebkurš bloga saimnieks var pieņemt ziedus un pacelt gāzēta dzēriena glāzes. Vēsturiskie ieraksti saka, ka man tāda diena ir šodien- pirms 7 gadiem 5.martā kā sāku, tā arī tagad turpinu.

Vispār jau iemeslus sumināšanai varētu mēģināt atrast vairākus un biežāk nekā tikai reizi gadā. Piemēram, šogad varētu atzīmēt 200.grāmatu (tik jāizlasa vēl 43 grāmatas) . Vai 300.filmu (292 jau tagad ir). Vai aksimeta noķerto miljono spamu (kontā ir jau 957011). Vai 2000.ierakstu blogā. Pēdējais laikam nebūs šim gadam- tagad blogā ir 1696 raksti un tik ražīgs drukātājs es neesmu, lai atlikušajos deviņos mēnešos pieveiktu 304 ierakstus.
Jāpaskatās, varbūt vēl kādu iemeslu svinībām var atrast.

Bet tie septiņi gadi laikam ir pieklājīgs vecums. Kazi, varu tagad sevi saukt par veterānu? Varbūt arī tas varētu būt iemesls, lai beidzot sāktu rakstīt nopietni un par nopietnām lietām. Lai gan- tās nopietnās lietas jāatstāj nopietniem resursiem. Man pietiksies ar to, ka nomainīšu bloga vizuālo skatu (Kāpēc? Tas ir garš un neinteresants stāsts, tāpēc puslīdz spontāno nodomu realizēju ar puslīdz sev pieņemamo skatu. Ja tā īsi jāpasaka- gribējās platāku ekrānu un, lai nav jāķimerējas ar malām (tāpat uz tur esošo info neviens neskatās)). Un kā parasti šādos gadījumos saka- pārējo piekārtošanu un piepucēšanu atstāšu uz vēlāku laiku.

Jubilāram it kā ir pieņemts, ka atskatās uz paveikto un ieskicē gaidāmo, bet … bet man tā īsti nav uz ko atskatīties. Tie, kuri mani lasa, tie jau tāpat visu zina labāk par mani, kas te notiek. Tie, kuri nelasa, tiem arī diez vai interesēs tas, kas te ir pa šiem gadiem sadarīts un ko darīšu turpmāk.

No tām mazajām izmaiņām, kas pēdējā laikā nākušas klāt, varu minēt seriāla sadaļu. Izveidoju ar domu, ka noderēs gan pašam, gan sašam. Pašam noder, par sašu gan nezinu.

Vēl atmetu ar roku bloga statistikas šaušanai- it kā liku katru mēnesi, bet- ne kāds to skatās, ne arī pašam sanāk atcerēties to piefiksēt. Nedaudz arī optimizēju kategoriju skaitu.

Visādi citādi- dzīve turpinās!