Patiesībā virsrakstā bija jābūt apaļam skaitlim ”400”, bet, kurš gan var atcerēties un noķert īsto brīdi?!
Pie kādas 390.grāmatas es nospriedu, ka taisīšu mazo jubilejas ierakstu tad, kad blogā būs 400.grāmata. Aha, atcerējos tik pie 403. Faktiski jau pie 404.
Bet, kā saka senie latvieši- labāk vēlu, nekā nekad! Tad nu ar novēlošanos atradu iemeslu mazām dzīrēm ar virtuāliem burbuļiem un virtuālām kūkām.
Ja saglabāsies līdzšinējie tempi, tad nākamo 500.grāmatas jubileju (vai lepnāk sakot- pustūkstošās) es varēšu svinēt nākamgad pie Ziemassvētkiem. Un tā katru pusotru gadu pa mazām grāmatsvinībām.
Saprotu, ka četri simti grāmatu blogā nav nekāds dižais iemesls īpašai atzīmēšanai, bet man sagribējās tieši to apaļo ciparu piefiksēt. Tā, lai vairāk prieciņu dzīvē.