Šodien ķimerējoties ap bloga arhīva spraudni (draņķis te strādā, te nestrādā) pamanīju, ka šodien ir tā diena, kad varu teikt- vēl viens gads bloga dzīvē ir nolauzts. Pēc skaita jau otrais. Ne tik jauns, lai atskatītos uz paveikto un ne tik vecs, lai iezīmētu nākotnes ainiņas. Pamazām turpināšu te ik pa laikam nogulsnēt savas virtuālās prātuliņas, lai gan pēdējā laikā darbs dažas no tām liedz pārnest uz klaviatūras.

Runājot par arhīva spraudni- nācās to atslēgt un arhīvu pārnest uz sānu bortu, jo ne no šā un ne no kā arhīvs pēkšņi vairs nerādās. Nākamajā dienā, kad esmu nobriedis labot iespējamās vainas, tad viss strādā. Mistika! Jāsameklē, kāds stabilāks spraudnis un jānomaina.