astoni

Es laikam būšu kā Uzrocis no Naksitrallīšiem- pats sev sūtu vēstules un apsveikumus. Bet kurš tad cits vēl atcerēsies par manu astes celšanu, ja ne es pats. Tāpēc ar prieku, lepnumu un visu pārējo pozitīvismu, paziņoju- šodien manam blogam ir jubileja. Astoņi kusto… gadiņi.
Laikam jau tagad jāsaka ”gadi”. Gadiņi ir sīčiem. Astoņi jau skan daudz.

Paskatījos, ko esmu sarakstījis iepriekšējās jubilejās. Īsi sakot- neko. Dažas jubilejas ir palaistas garām, citas atcerētas ar nokavēšanos. Un nevienā nav kādi baisi spēcīgi nākotnes plāni un mērķi. Tikai konstatētas pieaugošas bloga vecuma pazīmes un viss.
Laikam tādā garā arī turpināšu- faktu konstatēju, neko nākotnei neplānošu, ozolu nestādīšu.

Cipari, kuri parādītu, kas par šo laiku blogā ir noticis, ir redzami gadu mijas rakstā. Nav vērts atkārtoties. Jaunumi, no iepriekšējās jubilejas ir tikai viens- ir klāt nākuši blogāres apskati. Pārējais ir vairāk vai mazāk viss tas pats, kas bijis jau iepriekš. Un arī nākotnē viss būs vairāk vai mazāk kā iepriekš.
Tas arī viss no manas svētku uzrunas. Vakarā apēdīšu kūku, izdzeršu burbuļus un sagumis krēslā vadīšu dienas līdz devītajai jubilejai.